Interesanti, ka studijas ierakstā dziesma skan diezgan sterili, taču koncertos ar dzīvajām bungām un basu iegūst pavisam citu jaudu (noskaties Glastonberijas festivāla uzstāšanos!).
Paši «Kasabian» sevi par rokgrupu nedēvē. «Velns zina, kas mēs esam,» viņi saka. Tik tiešām,
jau no pirmajiem grupas ierakstiem galvenais iedvesmas avots puišiem bija dejiskās «madčestras» grupas - «The Stone Roses», «Happy Mondays»...
Arī šodien vīri nerok īpaši dziļi un par primāro uzskata skaļas un ritmiskas ballītes uzrīkošanu, nevis dziļdomīgu filosofēšanu. Tieši tādēļ grupa kļuvusi par stabilu Eiropas festivālu hedlaineri, katrā ziņā Lielbritānijā šobrīdi (to apliecina Glastonberija) nav labākas stadionu koncertgrupas par «Kasabian».
Pirmais singls «Eez-Zeh» tomēr precīzi neraksturo jauno plati. Ierakstā, ko producējis Pizorno, ir vairākas atkāpes. Šur tur ieskanas Enjo Morikones vesternu dekorācijas, «Daft Punk» raksturīgas speisdisko atkāpes, kaut kas no deviņdesmito gadu britu šūgeiza un deju roka («Campag Velocet», «Mainstream»), pat hiphopa un pašā izskaņā - sešdesmito gadu britu roka. «Vai mums nav lieliskākā dzīve?» Pizorno dzied noslēdzošajā pusakustiskajā «S.P.S» (Scissors Paper Stone), veltot dziesmu Tomam Meiganam.
«Kasabian» ir virsotnē. Man nebūtu iebildumu, ja viņi tur uzkavētos vēl kādus pāris gadus!
Izdošanas datums - 16.06.2014.