Koncerta programmu veidos skaņdarbi, kas iepriekš izskanējuši Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos, kā arī vairākas jaunas dziesmas no visām svētku dalībvalstīm. Tāpat Ziemeļu un Baltijas valstu kopkoris izpildīs daļas no Karla Orfa kantātes «Carmina Burana».

Kā uzsvēris VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags, šo skaņdarbu pirmo reizi atskaņos tik liels dziedātāju pulks - aptuveni 6000 balsu. Skaņdarbu diriģēs Mārtiņš Ozoliņš. Korim tajā pievienosies arī profesionālais pūtēju orķestris «Rīga».

Koncertu sāks grupa «Cosmos», kura piekritusi apvienoties VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku noslēguma koncerta ieskandināšanai. Grupa kopā ar kopkori atskaņos savu kompozīciju «Vindo». Koncertā piedalīsies arī trīs zēnu kori - Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas zēnu koris, Rīgas Doma zēnu koris un Rīgas Valda Zālīša pamatskolas zēnu koris.

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku noslēguma koncerts vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā. Svētku dalībniekus ar uzrunu koncertā sveiks arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Lai Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku apmeklētājiem un viesiem izrādītu Latvijas meistaru prasmes, no plkst.10 līdz 20 Mežaparkā svētku laikā notiks Latvijas meistaru tirgus «Gabaliņš Latvijas». Ostas prospektā pie Mežaparka Lielās estrādes savu veikumu un prasmes demonstrēs ap simts amatnieku, mājražotāju, zemnieku un uzņēmēju no Rīgas un Latvijas novadiem.

Tirgū būs pieejams plašs produktu klāsts - adījumi, audumi, koka izstrādājumi, galda spēles, pinumi, kalumi, metāla izstrādājumi, māla, porcelāna, stikla un ādas izstrādājumi, lina un filca izstrādājumi, bižutērija, pērles, mežģīnes, dabīgie skaistumkopšanas produkti, garšvielas, dabīgās ziepes, tēja, svaigi dārzeņi un medus. Meistaru tirgū «Gabaliņš Latvijas» svētku dalībnieki un viesi varēs iegādāties arī grāmatas, iespieddarbus, žurnālus, pastkartes, ģeogrāfiskās kartes, mūzikas u.c. ierakstus.

Arī pēc svētkiem - līdz 23.augustam - «Rīgas mākslas telpā» būs apskatāma izstāde «Latviskās dvēseles raksti».

Svētkos piedalās 56 ārzemju kori, kuros ir 1383 dziedātāji, kā arī Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas prezentācijas kori ar 160 dziedātājiem. Latviju pārstāv 251 koris ar 4616 dziedātājiem. Svētkos piedalās arī astoņi latviešu diasporas kori ar 178 dziedātājiem.

Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995.gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, arī izpildījumā «a cappella», kura līdz tam bijusi raksturīga tikai Baltijas valstīs, un sekmēt savstarpēju Eiropas kultūras apmaiņu.

Pirmie svētki notika šīs tradīcijas dibinātāju valstī - Latvijā, Rīgā, kopā pulcējot gandrīz 6000 dziedātāju no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Šogad svētku tradīcijai aprit 20 gadi - šo gadu laikā svētki sarīkoti visās tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs.