27.aprīlī grupa «Aarzemnieki» jau dodas uz Dāniju, lai ar pilnu sparu mestos Eirovīzijas fināla mēģinājumos. Pāris dienas pirms izbraukšanas grupas solists Jorans Šteinhauers atklāj, ka vēl nav pilnībā izlēmis, ko vilkt mugurā uz lielās skatuves.
Grupa «Aarzemnieki» nav izlēmuši, ko vilkt mugurā Eirovīzijas finālā (102)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Grupa «Aarzemnieki», prezentējot savu Eirovīzijas dziesmu, ir apmeklējusi tādas valstis kā Beļģija, Vācija un Anglija.
«Savu dziesmu no galvas zinām, visu laiku to spēlējam un dziedam, būtiski, lai tā nekrīt uz nerviem, un mums pat pēc tūkstoš dziedāšanas reizēm mūsu dziesma joprojām ļoti patīk. Ārzemēs visi dzied līdzi mūsu dziesmai, diskutē, ko gan nozīmē frāze «ej tu nost» un kādu ziņojumu pauž vārds «garšīgi». Manuprāt, tas ir panākums, jo ārzemēs cilvēki sāk interesēties par Latviju, latviešu valodu, un tas ir sasniegums,» skaidro Jorans.
Grupa «Aarzemnieki» stāsta, ka, apmeklējot citas valstis, parasti neviens nezina, kur īsti atrodas Latvija un kādā valodā pie mums runā, tāpēc grupa ikvienam, kurš ir gatavs klausīties, pastāsta, kur mēs atrodamies, un iemāca kādu frāzi latviešu valodā, piemēram, – cep, cep kūku.
«Ikviens igaunis latviešu valodā prot pateikt vārdu - saldējums, citur Eiropā esam iemācījuši pateikt vārdus «cep, cep kūku», saprotu, ka kūkas nav būtiskākā lieta Latvijā, bet tas ir solis uz priekšu, lai izraisītu interesi par valsti cilvēkos,» tā Jorans.
Dziedātājs atklāj, ka grupai nav uztraukuma vai baiļu no lielās skatuves un citu valstu konkurences, jo viss, ko tu vari izdarīt, ir uzstāties pēc labākās sirdsapziņas, pārējais viss ir laimes spēle, kurā tu neko nevari ietekmēt.
«Mazliet smejos par tiem, kuri man jautā, kurā vietā mēs būsim finālā un vai vispār nokļūsim finālā, to nevar pateikt, jo rezultāti ir laimes spēle. Būs forši, ja paši būsim apmierināti ar paveikto, vietai nav nozīmes. Protams, mēs gribētu tikt finālā, piecus gadus Latvijai nav paveicies, cerēsim, ka šis būs valsts veiksmes gads,» smaida Jorans.
Jorans vēl piemetina, ka par savu grupu un sevi ir pārliecināts, bet par vietu un finālu ne.
«Neesmu vēl līdz galam izdomājis, ko vilkt mugurā, varu pateikt, ka katrs būsim atšķirīgi, nebūsim stilistiski vienoti, jo visi cilvēki ir citādāki, neviens nav tāds pats kā otrs, tāpēc arī būsim brīvi, tādi, kādi esam,» nobeidz Jorans.