Yana Kay redz, ka valstī novērojams regress. Atgriežamies deviņdesmitajos?

FOTO: Nauris Garkaklis

Dziedātāja Yana Kay jeb īstajā vārdā Jana Kivlenika kādu laiku ir nozudusi no mūzikas lauciņa un neatklāj, ar ko pašreiz nodarbojas, bet ļoti labprāt runā par sievišķīgām lietām, tādām kā mode, aksesuāri un stils. Gadi iet uz priekšu, bet dziedātāja nemainās, viņa izskatās lieliski - starojoša, laimīga un skaista. Turklāt jau 20. aprīlī skaistā sieviete svinēs savu četrdesmit ceturto jubileju.

Kā izvēlaties apģērbu, kuru velkat?

Apģērbu izvēlos pēc sajūtām, piemērojos gadalaikiem. Kad ārā auksti, izvēlos ko ērtāku, siltāku, ļoti patīk komfortabls apģērbs. Ja apģērbs nav komfortabls, kaut kur spiež, kas duras, tu nejutīsies ērti. Daudz kas atkarīgs no garastāvokļa un notikuma, kam par godu izvēlos apģērbu.

Vai, ejot uz pasākumiem, ievērojat ielūgumā noteikto ģērbšanās stilu?

Ir tāda neredzamā etiķete, piemēram, uz operu es neietu džinsās un T-krekliņā, kaut gan esmu redzējusi, ka tā dara. Opera tomēr nav naktsklubs. Cenšos ievērot ģērbšanās stilu, cienu cilvēkus, kuri rīko pasākumus un mēģina uztaisīt interesantu, košu pasākumu.

Vai ievērojat ģērbšanās stilu, ja neierodaties kā viešņa, bet jums jāuzstājas pasākuma ietvaros?

Protams, mākslinieka ietērps palīdz saglabāt ballītes atmosfēru. Reiz uzstājos ballītē, kurā viss bija ar zelta elementiem, arī es saģērbos atbilstoši pasākumam. Organizatori vēlas, lai visiem ir interesanti, lai saglabājas labas atmiņas. Nav interesanti skatīties uz cilvēkiem ikdienas drēbēs.

Vai jums ir būtiski valkāt zīmolu apģērbu?

Nav svarīgi. Patīk kombinēt lietas. Varu iegādāties dārgas rotaslietas un sakombinēt ar lētu apģērbu. Patīk doties pie šuvējas un uzšūt ko pilnīgi atšķirīgu. Izfantazēju tērpa ideju, un šuvēja, kura ir mana draudzene, palīdz realizēt ideju.

FOTO: Nauris Garkaklis

Pēdējā laika atklājums modē?

Esmu safanojusies par cepurēm, šodien gan man galvā nav cepures, bet šajā pavasarī esmu iegādājusies daudz cepuru. Pavasarī gribas vilkt košāku apģērbu.

Cimdu kolekcionēšana vairs nav aktuāla?

Cimdi vienmēr man ir bijuši un būs aktuāli (smejas). Man ir ļoti daudz dažādu veidu cimdu, kad ieraugu ko interesantu, uzreiz pērku. Daudz laika pavadu, staigājot pa «humpalu» veikaliem un antikvariātiem.

Kāds ir pēdējā laika labākais atradums?

Nesen nopirku ļoti skaistus tamborētus cimdus, kuriem nav nevienas vīlītes. Cimdi smaržoja pēc veciem diegiem. Tas ir pēdējā laika atradums, ar kuru lepojos.

Cik daudz cimdu ir jūsu īpašumā?

Neskaitu, cimdu ir ļoti daudz, es tos visu dzīvi pērku. Tas, ka man patīk visādi senlaicīgi apģērba gabali, ir pārmantots no mammas un vecmāmiņas. Vienmēr meklēju ko interesantu, tādas lietas, kuras parastos veikalos neatrast. Nereti uzvelku dizaineru apģērbu un pievienoju kādu ļoti lētu detaļu, kura kalpo kā interesants elements.

Daudzi apģērbam pievieno vienkāršu elementu un rezultāts ir drausmīgs!

Viss atkarīgs no gaumes izjūtas, krāsu, audumu un siluetu redzējuma, ja to spēj, viss izskatīsies labi.

Pēdējā laika atklājumi modē?

Nesen sāku valkāt svārkus, nu man ir jau veseli četri svārki (smejas). Kādreiz staigāju galvenokārt biksēs un reizēm uzvilku kleitas. Nu manā garderobē ir parādījušies svārki. Kādreiz arī staigāju tikai papēžu apavos, nevalkāju botas, pēdējā laikā man sāk iepatikties dažādi sporta veidi, labprāt pārvietojos ar velosipēdu, tāpēc esmu sākusi skatīties un izvēlēties kedas.

Vai ir kāds apģērba vai apavu veids, kuru jūs nekad nevilktu?

Man ļoti nepatīk kurpītes, kuras līdzinās baleta čībiņām, tās tagad ir pieprasītas, bet man nepatīk.

Pēdējā laikā reti esat redzama publiskos pasākumos, kā izdomājāt apmeklēt Rīgas modes nedēļu?

Atnācu uz zīmola «Red Salt» modes skati, jo mani uzaicināja dizainere, kura ir man laba draudzene. Man prieks par Latvijas modi, un ar savu klātbūtni vēlos atbalstīt jaunos modes dizainerus. Ir jāatbalsta jaunie mākslinieki, šādi pasākumi kā Rīgas modes nedēļa motivē dizainerus turpināt radīt kolekcijas, strādāt, pilnveidoties. Tas ir pamats nākotnei un panākumiem.

FOTO: Nauris Garkaklis

Ir tik maz jauno mākslinieku veikalu Rīgā...

Skatoties uz pilsētu, Krišjāņa Barona un Tērbatas ielu, mani pārņem skumjas, apkārt tukšas telpas, tukšas vitrīnas vai arī redzu uzrakstus – valūtas maiņa, lombards. Dodiet jauniešiem telpas, skumji skatīties, kā tiek izmantotas potenciālās biznesu veikalu ielas.

Vai šādu iznākumu paredzējāt, kā bērns iztēlojoties tālo 2014. gadu?

Kad biju bērns, domāju, ka 2014.gads būs tāds, ka visur lidos helikopteri, cilvēki staigās avangarda tērpos, restorāni būs tādi kā no citas planētas, bet tas, ko tagad redzu, nav progress, tas ir regress. Mēs atgriežamies 1990.-1992. gadu laika posmā, kad apkārt bija būdiņas ar uzrakstiem Snickers, Twix, Coca-Cola.

Tas jau novērojams visur, ne tikai modē, arī mūzikā, mākslā...

Viss savā ziņā ir saistīts, piemēram, ar ielas drēbēm uz skatuves nekāpsi, tērpi ir neatņemama sastāvdaļa. Kā lielisku piemēru var minēt dziedātāju Lady Gaga, viņas veiksmes formula ir ne tikai lieliskas dziesmas, bet fakts, ka viņa sāka sevi prezentēt kā modes ikonu. Viņa nebaidās ģērbties interesanti.

Kāpēc latvieši baidās?

Tas ir atkarīgs no mentalitātes, mēs neesam sliktāki, bet kautrīgi gan. Latvieši baidās no sīkumiem, neizdošanās, esam sapņotāji, bet ir jātiek tam pāri un pašiem jāveido vēsture, nevis tai jāseko. Latvieši ir ļoti kreatīva tauta, mēs spējam visu.

Uz augšu