Ieskaties uzņēmējas Svetlanas Levas un Mārtiņa Kagaiņa intensīvajā deju treniņā

Dejotājs Mārtiņš Kagainis stāsta, ka mēģinājumi viņam ar Svetlanu Levu notiek katru dienu vismaz divas stundas, reizēm mēģinājumi ir divreiz dienā, bet reizēm, viens mēģinājums var ilgt pat sešas stundas.

«Mēģinājumu procesā tiek aizvadīta jau septītā nedēļa, protams, ir grūtāk, esam noguruši, palikuši klusāki. Skaitīju, ka mēs kopā trenējamies jau septiņdesmit dienas pēc kārtas, vismaz divas stundas dienā. Tas ir maratons ne tikai zvaigznēm, bet arī pašiem dejotājiem. Nav tā, ka kādam apnīk dejot, vienkārši ir kļuvis arī fiziski grūti, ne tikai morāli,» stāsta Mārtiņš.

Svetlana ar Mārtiņu smejas, ka brīvo laiku gan viņi kopā nepavada, jo brīvā laika vienkārši nav, dienā viņi kopā pavada vismaz sešas stundas, kur nu vēl vairāk. Tik daudz ne Svetlana, ne Mārtiņš neredz nevienu no savas ģimenes vai draugiem.

«Šāda iespēja ir vienreiz dzīvē, tāpēc atliku visus savus projektus un koncentrējos uz dejošanu. Plānoju šogad arī labdarības pasākumu – Martas balli - rīkot lielākā formātā, bet, tā kā tik ilgu laiku tikai dejoju un citām lietām nav laika, rīkošu balli tādā pašā formātā kā pagājušajā gadā. Martas ballei vismaz vēl simts gadi priekšā, paspēšu to paplašināt,» cerīgi nosaka Svetlana.

Toties dejotājs Mārtiņš Kagainis šova dēļ ir atlicis bakalaura darba rakstīšanu, jo šāds šovs ir viena virziena biļete, vienreiz mūžā ir iespēja piedalīties šādā šovā, tāpēc viņš nepārdzīvo par bakalauru, jo zina, ka to uzrakstīs, bet tagad koncentrējas uz dejošanu.

«Šovs sniedz trīs P burtus, tā ir iespēja sevi pārbaudīt, parādīt un pierādīt! Mēģinām darīt un pilnveidoties. Man kā cilvēkam šī ir iespēja sevi parādīt gan kā horeogrāfu, režisoru, gan kā dejotāju, kurš otram spēj kaut ko iemācīt. Tas ir liels darbs pirmkārt jau ar sevi,» tā Mārtiņš.

Kā savas mīļākās dejas deju pāris nosauc lēno valsi, tango, fokstrotu un ir cerību pilni par iespēju nodejot kvikstepu.

Runājot par žūrijas darbu un vērtēšanu, Svetlana uzreiz paziņo, ka žūrija varēja būt mazliet maigāka, īpaši pret cilvēkiem, kuriem nekad nav bijusi saskare ar dejošanu, šovu veidošanu un tēlošanu.

«Mēs sevi laužam, mums ir liels pārbaudījums – ir jādejo un jāspēlē loma. Galu galā šovu skatās visa valsts un cilvēkiem ir jāpasaka, cik daudz pūles katrā dejā ir ieliktas, ja to nepasaka, neviens to nesaprot, jo nesaskaras ar deju pasauli ikdienā. Uzskatu, ka šādam šovam ir jābūt kā piemēram, jārada cilvēkos vēlme doties mācīties dejot, jārada vēlme vēlēties skaisti kustēties, bet, ja cilvēks redz - tā, viņai ir pāri trīsdesmit, žūrija pasaka, ka tas un tas, un tas bija slikti, un nepasaka nekā laba, tad jau man arī nav vērts iet dejot. Kaut minimāls pozitīvisms radītu cilvēkos vēlmi dejot,» stāsta Svetlana.

Svetlana reizēm gribētu dzirdēt kādu pozitīvu vārdu, uzslavu, kas liktu nenolaist rokas, bet rokas nolaižas, jo nedzirdi uzslavas no tiem, kuru labos vārdus gaidi visvairāk.

Pateicoties draugiem, pēc svētdienas šova Svetlana spēj saņemties un turpināt cīnīties tālāk. Viņa ir viena no retajiem dalībniekiem, kurai draugi uzticami, katru svētdienu dodas uz Kinostudiju, ar ziediem, baloniem, labiem vārdiem, aplausiem atbalsta uzņēmēju.

«Visā visumā viss ir kārtībā. Atzīmes nevienam visu laiku nav labākās, viss notiek cikliski. Turklāt kā profesionālis varu teikt, ka vērtēšana ir daudz maigāka nekā īstās sacensībās. Toties pagājušajā šovā teica, ka sākumā mums lika 3, 4, 5, 6, 7, tā ka mēs progresējam, atzīmes mainās uz augšu,» priecājas Mārtiņš.

Deju pāris nevienu neuztver kā konkurentu, jo atrodas šovā ar mērķi dejot, priecāties par iespēju dejot, un tas izdodas, viņi pavada laiku, darot lietu, kura liek sirdij pukstēt straujāk un iededz sejās smaidus.

«Katrā ziņā pēc šova mums nebūs problēmu, satiekot vienam otru uz ielas. Neskriesim pāri ielai, bet ar smaidiem sejā spēsim gan sasveicināties, gan tikties uz kafijas tasi,» smaidot nosaka dejotāju pāris Svetlana Leva un Mārtiņš Kagainis.