8. Aspazijas un Raiņa savstarpējo saraksti, iekļaujot tajā arī dažādos avotos publicēto epistulāro materiālu, kuru oriģināli nav saglabājušies, veido vairāk nekā 2500 vēstuļu latviešu, vācu un krievu valodā. 2009. gadā šī divu pasaules mēroga radošu personību savstarpējā korespondence, kas gan materiāla apjoma, gan satura ziņā ir unikāla parādība kultūras vēsturē, kam arī pasaulē grūti atrast analogu, tika iekļauta UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» Latvijas nacionālajā reģistrā.
9. 1894.gada vasarā, viesojoties Nītaurē, Aspazija apstaigā apkārtni ar bieziem mežiem, dumbrājiem un gravām. Sena teika stāstīja, ka tur dzīvojušas raganas. Dzejniecei rodas iecere drāmai «Ragana», vēlāk arī «Sidraba šķidrautam». «Guna ir māsa Liesmai un mājo tanīs pašos mežos,» uzskata Aspazija.
10. Aspazija bija
Žoržas Sandas vārds visur bija izsvītrots. «Liekat tanī vietā kādu citu - godīgu sievišķi,» viņš ieteica. Aspazija nomainīja Žoržas Sandas vārdu ar viņas īsto vārdu – Aurora Didevāna. Tas derēja!
11. Dzejnieki laulājas dažas dienas pēc tam, kad Rainis pret drošības naudu izlaists no cietuma. 1897.gada 21.decembrī viņus salaulā cietuma mācītājs Kellers. Aspazija stāsta, ka viņš laulājot izlaidis vārdus: «Jūs, sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, jo tas vīrs ir tā sievas galva.»
12. Aspazijai bija ļoti mazs pēdas izmērs. 1902.gadā Slobodskā Rainis uzrakstījis Aspazijai veltītu dzejoli «Mazākās kājiņas»:
«Mazākās kājiņas
Pa visu zemi, -
Es viņas, azotē
Aizslēpis, sildu.»
13. Šveices trimdas laikā Aspazija un Rainis dodas garās pastaigās pa Lugāno apkārtni. «Izgājām arī tālākas vietas,