Ķēniņu iela

Ķēniņu iela radusies 16.gs. pēc nocietinājumu vaļņu uzbēršanas jaunizveidotajā priekšpilsētā. Rīgas pilsētas kartēs iela pirmo reizi minēta 1792. gadā ar nosaukumu Mazā iela, 1803. gadā iela tiek pārdēvēta par Mazo Ķēniņu ielu. 1941. gadā tā ieguva vārdu Mazā Komunālā iela. No 1987. gada iela tiek saukta par Ķēniņu ielu. Ielas garums 25 metri.

Aklā iela

Aklā iela izveidojusies 1454. gadā, kad pilsētā šajā vietā uzcēla aizsargmūrus. Aklā iela ir daļa no tā sauktās Trauksmes ielas, kas viduslaikos gājusi gar aizsargmūri visapkārt pilsētai. 19. gs. šī strupceļa iela tika nosaukta par Maisa ielu, bet, tā kā Rīgā bija divas Maisa ielas, tad šo 1920. gadā pārdēvēja par Aklo ielu. Ielas garums ir 40 metri.

Mazā Jaunavu iela

Mazā Jaunavu iela iezīmēta jau 1650. gada Rīgas plānā. Latviešu valodā tās senākais nosaukums ir Mazā Jumpravu iela un radies no bijušā begīna sieviešu konventa, kas atradies netālu no tās. 1921. gadā iela pārdēvēta par Jumpravu ielu. 1944. gadā iela iegūst Jaunavu ielas nosaukumu, bet 20.gs. 90. gados atgūst nosaukumu Mazā Jaunavu iela. Ielas garums ir 40 metri.

Mazā Miesnieku iela

Mazās Miesnieku ielas senākais nosaukums ir Jaunavu šķērsiela, kas minēts jau 1456. gadā, tas radies no ielas ziemeļos esošā Marijas Magdalēnas klostera. Tā bija Miesnieku ielas turpinājums aiz Pils ielas, tāpēc 17.gs. tā ieguva Miesnieku ielas nosaukumu. Sākot ar 1810. gadu to latviešu valodā sauca par Mazā Kītera ielu, bet no 1914. gada - par Mazo Miesnieku ielu. Ielas garums 45 metri.

Mazā Monētu iela

Mazā Monētu iela 13.gs. sākumā savienoja pirmo domkapitula sētu ar Pētera baznīcu. Pirmo reizi dokumentos iela minēta 1393. gadā kā Mazā Kurpnieku iela. 1846. gadā pirmo reizi kā ielas nosaukums parādās Mazā Monētu iela. Uz ielas atradās monētu kaltuve, kas pirmo reizi minēta 1434. gadā. Ielas garums 75 metri.

Mazā Muzeja iela

Mazā Muzeja iela pastāv no 16.gs. Tās sākotnējais nosaukums bija Mazā Bīskapa iela. 1940. gadā iela tika pārdēvēta par Mazo Darvina ielu. 1942.-1944. gadā iela atkal atguva savu vēsturisko nosaukumu Mazā Bīskapa iela, 1944. gadā - Mazā Darvina iela. Savu pašreizējo nosaukumu - Mazā Muzeja iela - tā ieguva 1950. gadā. Ielas garums ir 30 metri.

Mazā Skolas iela

Mazā Skolas iela izveidojusies 16.gs. otrajā pusē. Ielas nosaukums cēlies no Domskolas, kas 13.gs. sākumā sāka darbu vienā no Doma klostera korpusiem. Ielas garums ir 45 metri.

Mazā Trokšņu iela

Mazā Trokšņu iela izveidojusies Krievu sētas rajonā. Laika gaitā ieguvusi nosaukumu no paralēli ejošās Lielās Trokšņu ielas. Ielas garums ir 55 metri.

Rozena iela

Rozena iela radusies 13.gs. starp pilsētas vecākās daļas nocietinājuma mūri un Doma baznīcas kapsētu. Ielas pirmais nosaukums bija Kalēju iela, jo tur pārsvarā dzīvojuši kalēji. Par Rozena ielu tā tiek saukta no 17.gs., par godu bīskapu vasaļu Rozenu dzimtai, kuras īpašums tur atradās līdz 17.gs. Tā ir visšaurākā Vecrīgas iela, kur, izplešot rokas, ir iespējams aizsniegt pretējo namu sienas. Iela ir saglabājusi veco Rīgas ielu bruģējuma veidu - ārmalas augstākas par ielas vidusdaļu, lai ūdens nebojātu ēkas. Latviešu valodā iela līdz 1923. gadam saukta par Rožu ielu, 1923. gadā tā atguva nosaukumu Rozena iela.