(papildināta ar informāciju no Dailes teātra)

Aktieris miris infekcijas slimības dēļ, kura, pēc Streiča vārdiem, viņu skāra īsi un asi. Ancāns saslimis vasarā un aizgājis mēneša laikā, pastāstīja režisors.

"Viņam bija reta Dieva dota pievilcība un cilvēcīgais siltums. Viņš paliks atmiņā ar to, ka bija pirmais, kas ieveda kino spilgtu latgaliešu raksturu. Šajā ziņā laikam neaizvietojams un neatkārtojams. Kā cilvēks viņš visus pievilka un apbūra. Sirds aktieris," raksturoja Streičs.

Pagaidām vēl nav zināms, kad notiks atvadīšanās no aktiera.

26 gadus Ancāns nospēlēja uz Dailes teātra (DT) skatuves.

"Iedomājoties dzīvespriecīgo, labsirdīgo, atsaucīgo, jauneklīgo mākslinieku, grūti ticēt, ka viņa mūža ceļš jau aprāvies," teikts teātra izplatītajā paziņojumā.

Vīrišķīgi pievilcīgais, ar skanīgu, silti tembrētu balsi apveltītais aktieris pirmās lomas uz DT skatuves spēlēja, vēl mācīdamies teātra 5.studijā, kura drīz vien pēc mācību sākšanas tika iesaistīta izrādēs. Ar savām pirmajām lomām Ancāns pārliecināja, ka DT ir ieguvis jaunu, talantīgu mākslinieku ar lielisku atveidojamā tēla un dramatiskā darba stila un žanra izjūtu.

Viņam uzticēto lielo un galveno lomu sarakstā ir Kaspars lugā "Velnakaula dvīņi", Tenu "Rožu dārzā", Dausprungs "Mindaugā", Kārlis Paipala "Ošu gatvē", Mauntdžojs "Elizabetē, Anglijas karalienē", Bērtulsons "Uzticības saldajā nastā", Ārne Niskavuori "Niskavuori maizē", Jūda "Jāzepā un viņa brāļos", Roplainis "Pazudušajā dēlā", Ikars, vēlāk arī Bernhards Berlauks "Mūsu dēlos", Mintauts "Mindaugā", Hērakls lugā "Hērakls un Augeja lopu laidars", Ifreims Kebots "Mīlā zem gobā" un daudzas citas.

Aktiera pēdējās lomas DT bija Boračio "Liela brēka, maza vilna", Francs Lehāns "Zārā Leanderē", Metrs Buiss "Fredijā" (1996).

Ancāns dzimis 1944.gada 1.aprīlī Līvānu pagasta Staros.

Aktieris beidzis Vanagu pamatskolu, Rīgas 14.vakara vidusskolu un Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti. Dailes teātra izrādēs Ancāns spēlējis kopš 1973.gada. Viņš filmējies aptuveni 50 filmās.

Ancāna pēdējā filma bija Streiča režisētais "Rūdolfa mantojums".

26 gadus Ancāns nospēlēja uz Dailes teātra (DT) skatuves.

"Iedomājoties dzīvespriecīgo, labsirdīgo, atsaucīgo, jauneklīgo mākslinieku, grūti ticēt, ka viņa mūža ceļš jau aprāvies," teikts teātra izplatītajā paziņojumā.

Vīrišķīgi pievilcīgais, ar skanīgu, silti tembrētu balsi apveltītais aktieris pirmās lomas uz DT skatuves spēlēja, vēl mācīdamies teātra 5.studijā, kura drīz vien pēc mācību sākšanas tika iesaistīta izrādēs. Ar savām pirmajām lomām Ancāns pārliecināja, ka DT ir ieguvis jaunu, talantīgu mākslinieku ar lielisku atveidojamā tēla un dramatiskā darba stila un žanra izjūtu.

Viņam uzticēto lielo un galveno lomu sarakstā ir Kaspars lugā "Velnakaula dvīņi", Tenu "Rožu dārzā", Dausprungs "Mindaugā", Kārlis Paipala "Ošu gatvē", Mauntdžojs "Elizabetē, Anglijas karalienē", Bērtulsons "Uzticības saldajā nastā", Ārne Niskavuori "Niskavuori maizē", Jūda "Jāzepā un viņa brāļos", Roplainis "Pazudušajā dēlā", Ikars, vēlāk arī Bernhards Berlauks "Mūsu dēlos", Mintauts "Mindaugā", Hērakls lugā "Hērakls un Augeja lopu laidars", Ifreims Kebots "Mīlā zem gobā" un daudzas citas.

Aktiera pēdējās lomas DT bija Boračio "Liela brēka, maza vilna", Francs Lehāns "Zārā Leanderē", Metrs Buiss "Fredijā" (1996).