Smadzeņgraužu un skaistules Jovovičas kariņš turpinās.

Apraksts. Nāvējošais vīruss, ko radījusi «Umbrella» korporācija, turpina postīt zemi, pārvēršot cilvēku populāciju zombiju leģionos. Cilvēces vienīgā cerība ir un paliek Alise, kurai izdodas iekļūt korporācijas iekšienē un atklāt vēl jaunus noslēpumus, tai skaitā patiesību par viņas pašas pagātni. Atpakaļceļa nav, un Alise turpina vajāt tos, kuri izraisījuši katastrofu, - nākas ceļot no Tokijas uz Ņujorku, Vašingtonu un Maskavu, līdz viņa atklāj, patiesība nemaz nav tāda, kā līdz šim šķitis. Kopā ar jauniegūtiem sabiedrotajiem un seniem draugiem Alisei jācīnās par izdzīvošanu un jāmeklē iespēja, kā izbēgt no draudīgās pasaules.

Pārdomas. Principā šī recenzija varētu sākties un beigties ar teikumu, ka viss, ko filmas veidotāji dara, ir - paspīd ar zināšanām un spējām par jaunu specefektu radīšanu un sevis pierādīšanu šajā jomā. Diemžēl ar šo ir par īsu, tad nu drusku «paķeskāsim zombijķeskas». Jau iepriekš minēju, ka datorspēļu ekranizācijas vienmēr ir bijušas «cirvis mugurā» gan kinofilmu veidotājiem, gan kritiķiem, daudzi ar puslīdz labiem vārdiem un domām atceras «Nezūdošā ļaunuma» (Resident Evil) pirmo daļu, kuru tāpat kā jaunumu, filmu «Nezūdošais ļaunums: Dzīve pēc nāves» (Resident Evil: Afterlife) ir režisējis Pols Andersons (Paul W.S. Anderson). Līdzīgi, kā iepriekšējā daļa «Resident Evil: Afterlife», arī šī ir filmēta oriģinālā 3D formātā. Filmā ir redzamas tādas zvaigznes kā Mišela Rodrigesa (Michelle Rodriguez), Kevins Durands (Kevin Durand), Sjena Gulorija (Sienna Guillory) un daudzi citi.

Atzīšos, zombijfilmas vienmēr man bijušas mīļas. Īpaši klasikas un arī «Nezūdošā ļaunuma» pirmā daļa. Ātri mošķi, skaisti labie varoņi, kam gan tur nepatikt? Tieši tāpēc mēs apmeklējam kinoteātrus, lai redzētu un izjustu nereālo un izbaudītu lielisku izklaidi. Žēl, ka katrs turpinājums top par žanra atražojumu un salīdzināms ar bērnu kulta filmu «Ledus laikmets» jeb - ka tik nokāst piķi no skatītāja.

Mēsls negrimst, kā tautā saka. Līdz ar to arī šī filmas franšīze. Skaista modele, nesmuki smadzeņgrauži, spēle, kas naktīs nav ļāvusi gulēt daudziem, acīmredzot tā ir pareizā veiksmes formula labai, jeb, precīzāk sakot, finansiāli ienesīgai filmai. Ja jāizvēlas apokalipses scenārijs, es izvēlētos zombijus, tas nav bez iemesla. Tie ir smieklīgi, lēni, un ar tiem ir uzfilmētas neskaitāmas lieliskas filmas. Diemžēl no sirds labu teikt varu tikai par filmas pirmo daļu. Viss pārējais ir bezjēdzīgs mēsls, kas turpinās, neredzot tam gaismu tuneļa galā. Šī filma pat tuvumā nestāv klāt lieliskajām filmām «Shaun of the dead» vai «Braindead».

Skaidra lieta, Jovoviča ir skaista dāma. Nav noslēpums, ka lielākā daļa filmas fanu apmeklē «Nezūdošo ļaunumu» tikai viņas dēļ. Tomēr, ja tu fano tikai un vienīgi par viņu, labāk noskaties filmu «Četrdesmit piektais kalibrs» («.45»).

Reāli, spēļu fani, vai šī filmas daļa vispār ar spēli ir saistīta? Man vairs nav ne jausmas.

Savā ziņā interesants pavērsiens šajā daļā bija fakts, ka pilsētas, kurās cīnās, ir pilsētu imitācijas zem zemes, kas savā ziņā atgādināja par spēli. Kā staigāšana cauri līmeņiem, tomēr tas nespēja glābt paviršo attieksmi un nepārprotamo mājienu uz nākamās daļas turpinājumu. Vai man vispār būtu jāstāsta, kas ir «Resident Evil»? Domājams, ka nav personas, kas netīšām ieklīdīs uz piekto filmas turpinājumu, nezinot vismaz daļēju tās vēsturi. Smieklīgi, bet fakts, ka režisors tik ļoti pārspīlē ar slow-emotion, ka tad, ja visu filmu ieslēgtu normālā ātrumā, tā būtu vismaz pusstundu īsāka.

Vienīgais labais, ko pieminēt par «Nezūdošo ļaunumu: atriebība» ir skaistie 3D efekti. Kā izklaide šī filma nav peļama, bet skatoties nepamet sajūta, ka viss jau ir redzēts un pieredzēts. Ja neesi filmu fans, neiesaku par to tērēt savu naudu.

Vērtējums: 5/10.