«Festivāla norises datumi sakrīt ar Londonas Olimpisko spēļu laiku. Un līdzīgi, kā droši vien tradicionāli teiks Londonas Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā, ka «šīs bija vislabākās spēles», arī man gribas teikt, ka šā gada Festivāla programma ir izdevusies visblīvākā un šobrīd pat liekas, ka vislabākā,» uzskata festivāla direktors Juris Žagars un aicina visus mākslas un kultūras interesentus uz Cēsīm.

No 27. jūlija līdz 19. augustam Cēsīs būs skatāmas Festivāla vizuālās mākslas programmas četras izstādes. Festivāla centrālā izstāde «Eksperiments un izcilība» (kuratore Daiga Rudzāte) tradicionāli notiks 19. gadsimtā celtajā alus brūzī. Arī šogad tajā piedalīsies virkne Latvijas mākslinieku: Kristaps Ģelzis & Ģirts Bišs, Andris Eglītis, Krišs Salmanis, Harijs Brants, Inta Ruka, Sarmīte Māliņa, Atis Ieviņš & Andris Grīnbergs, radošā apvienība «Orbīta» un Indriķis Ģelzis, savukārt brūža pagalmā būs skatāms lietuviešu Audra Buča un Valda Ozarinska lielformāta vides objekts Black Pillow jeb «Melnais spilvens» (kurators Kestutis Kuizins; Lietuva).

Izstādes mērķis ir atspoguļot eksperimentu, pētījumu un radošo meklējumu lomu mākslas procesu virzībā un izcilību dzimšanā un vienlaikus pievēršot uzmanību dažādu mediju – vizuālās mākslas, mūzikas, literatūras – pārklājuma laukiem. Izstādes dalībnieku kopums mērķtiecīgi veidots tā, lai reprezentētu visdažādākās paaudzes un izteiksmes veidus. Lielākā daļa no apskatāmajiem darbiem radīti īpaši šim projektam, taču vienlaikus izstāde arī reprezentē mākslas darbus, kuri tiek uzskatīti par nozīmīgu Latvijas mākslas vēstures sastāvdaļu.

Cēsu izstāžu namā būs iekārota ekspozīcija, kas

veltīta latviešu glezniecības klasiķa Rūdolfa Piņņa 110 gadu jubilejai,

piedāvājot skatītājiem unikālu iespēju baudīt latviešu glezniecības ikonas darbus no kolekcionāru Dinas un Jāņa Zuzānu un Irīnas un Māra Vītolu, kā arī Rūdolfa Piņņa ģimenes privātajiem krājumiem. Izstādes kuratore ir Sniedze Kāle.

Savukārt Cēsu pils klēts telpās notiks divas skates. Parīzē dzīvojošā horvātu izcelsmes mākslinieka Braco Dimitrijeviča personālizstāde «Kuģošana pēcvēsturē» (Sailing to Post-History) un lielformāta fotoinstalācijas no sērijas «Ikdienas garāmgājējs» (Casual Passer-By) iepazīstinās ar unikālu Eiropas laikmetīgās mākslas personību. Braco Dimitrijevičs tiek uzskatīts par vienu no konceptuālās mākslas aizsācējiem,

viņa darbi ir eksponēti pasaules ievērojamākajos muzejos un mākslas galerijās,

personālizstādes organizētas Teita galerijā Londonā, Bernes Kunsthallē, Ludviga muzejā Ķelnē u.c. Izstādes kuratore ir Astrīda Rogule.

Cēsu pils klētī būs skatāma arī foto projekciju izstāde «Mūza», kuras galvenā varone ir latviešu izcelsmes astoņdesmito gadu amerikāņu supermodele Dovanna (Anna Pagovska). Viņa bijusi mūza pasaulslaveniem fotogrāfiem – Robertam Meipltorpam, Ričardam Avedonam, Džozefam Astoram, Mario Testīno un Kevinam Higinsam. 27. un 28. jūlijā izstādē būs apskatāma arī tēmai veltīta video instalācija, ko radījis multimākslinieks Artis Dzērve.

Pirmās festivāla dienas noslēgumā plkst.22.30 notiks Kaspara Putniņa un Ginta Gabrāna veidots

audiovizuāls pasākums «Mūžīgā gaisma» Cēsu pils parka estrādē,

kur varēs ļauties Ginta Gabrāna atomu, molekulu un gaismas videoprojekciju un Kaspara Putniņa sagatavoto mūzikas ierakstu mijiedarbības eksperimentam.

Festivāla devīzi «Eksperiments un izcilība» mūzikas programmā visspilgtāk iemiesos divi galvenie koncerti – klasiskās mūzikas koncerts «Romantiskas simfoniskās gleznas» un mūsdienu mūzikas koncerts «Eksperiments un izcilība. Šnē un domubiedri». 28. jūlijā koncertā «Romantiskas simfoniskās gleznas» maestro Ģintars Rinkēvičs un

Liepājas simfoniskais orķestris piedāvās izcilu romantiskās mūzikas programmu.

Tajā iekļauta Sergeja Rahmaņinova jaunībā radītā Pirmā simfonija, lietuviešu ģēnija Mikaloja Čurļoņa simfoniskā poēma «Mežā» un Edvarda Grīga skaistais Klavierkoncerts, kura solopartiju atskaņos mūsu izcilais pianists Vestards Šimkus.

Savukārt 3. augustā koncertā «Eksperiments un izcilība. Šnē un domubiedri» muzicēs kamerorķestris Sinfonietta Rīga un jauniešu koris «Kamēr...» diriģenta Normunda Šnē vadībā.

Šā koncerta lielākā intriga būs lielformāta vokālinstrumentāla opusa pirmatskaņojums.

Skaņdarbu, kam dots nosaukums «Mākoņu vērošana», Festivāls pirms diviem gadiem pasūtīja jaunajai lietuviešu komponistei Justei Janulītei. Koncertā vēl skanēs pasaulslavenā somu mūsdienu komponista Magnusa Lindberga Vijolkoncerts, kurā ārkārtīgi virtuozo un sarežģīto vijoles solopartiju izpildīs temperamentīgā latviešu vijolniece Eva Bindere. Mūsdienu mūzikas sadaļu koncerta programmā līdzsvaros Riharda Vāgnera briljantā «Zīgfrīda idille».

Festivāla programmu bagātinās arī plaša, interesanta un ļoti daudzpusīga kamermūzikas programma.

Festivāla teātra programmas pamats ir Latvijas Nacionālā teātra pēdējo divu gadu trīs labākās izrādes:

«Lūgšana resnajai tantei», kas ieguvusi «Spēlmaņu nakts» balvu kā labākā 2010./2011. gada sezonas dramatiskā teātra izrāde un Pēteris Krilovs kā labākais 2010./2011. gada sezonas režisors; Nikolaja Gogoļa »Mirušās dvēseles», kas ieguvusi «Spēlmaņu nakts» balvu kā labākā 2009./2010. gada sezonas dramatiskā teātra izrāde.

Iestudējums ir pēdējās desmitgades slavenākā krievu režisora Kirila Serebreņņikova veiksmīgā debija latviešu teātrī. Trešā izrāde būs šīs sezonas Nacionālā teātra jauniestudējums – Tenesija Viljamsa «Pērnvasar negaidot», kas jau ieguvusi divas 2011./2012. gada sezonas «Spēlmaņu nakts» nominācijas.

Festivāls noslēgsies 18. augustā ar Džoakīno Rosīni operas «Seviljas bārddzinis» īpaši Cēsu pilsdrupu estrādei pielāgotu Latvijas Nacionālās operas iestudējumu Aika Karapetjana režijā. Figaro un viņa komandu Cēsīs pie pults vadīs Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Modests Pitrens. Titullomā redzēsim vīrišķīgi šarmanto solistu Jāni Apeini.

Izrāde solās būt par cienīgu un jautru festivāla izskaņu.

Valsts finansējumu festivālam šogad piešķīrusi Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Ilggadējie festivāla oficiālie atbalstītāji ir SIA «Latvijas Mobilais Telefons», kurš šogad pirmo reizi ieņems godpilno ģenerālsponsora pakāpi, kā arī SIA Alfor. Festivāls ir sadarbības projekts ar Cēsu pilsētas pašvaldību – festivāls no pilsētas saņem gan finansiālu, gan dažādu cita veida atbalstu. Šogad festivālā iekļauti arī projekti, kuri tiek finansēti ar ES programmas «Kultūra 2007–2013» atbalstu.

Biļetes uz festivāla notikumiem iespējams iegādāties visās «Biļešu paradīzes» kasēs, Cēsu Kultūras un informācijas centrā un festivāla laikā arī pasākumu norises vietās. Biļetes pērkot ar SEB Bankas maksājumu karti, tiek piemērota 10% atlaide. Pensionāriem, skolēniem un studentiem uz visiem festivāla notikumiem biļetes iespējams iegādāties ar 50% atlaidi!