Gleznotāja Siliņa ir barokāli krāšņa personība latviešu mākslā. Viņas mākslinieciskajam rokrakstam raksturīga vitalitāte, kas izpaužas neordināros krāsu risinājumos.

Gan savulaik lielformāta akvareļi, gan jaunākie akrila gleznojumi uz dažādi gruntēta audekla vai papīra ir stāsti ar ironiskiem zemtekstiem. Parasti Siliņas gleznu vizuālās tēlainības saknes meklējamas latviešu folklorā.

Jaunajā gleznu ciklā «Nacionālais teātris» jaušami mūsdienu paradoksālie notikumi un vīzijas, kas arī ietērptas simbolos. Izstādē «Nacionālais teātris» māksliniece piedāvā alegorisku tēlu izrādi, kas skatītāja iztēlei ļaus veidot savu spēli. Viņas darbos tēlojums nav noslēgts un katrs var rast savu skaidrojumu.

Izstāžu pieredzi un sabiedrības ievērību gleznotāja ieguva, vēl mācoties Mākslas akadēmijā pie profesora Induļa Zariņa.