Zariņš, kura mākslinieciskais rokraksts mākslas interesentiem šķita zināms un iepazīts, piedāvā jaunu skatupunktu uz savu mākslu. Pēdējā gada laikā tapušos lielformāta gleznojumos mākslinieks demonstrē telpisku, monohromisku, vienfigūru glezniecību, kurā svarīgs elements ir gaismas klātbūtne.

Mākslinieks atteicies no līnijas, izteiktas krāsu glezniecības un pieslējies reālisma vilnim, kas ir šā brīža aktualitāte kultūras telpā.

Tas devis iespēju pietuvoties īstenībai vistiešākajā veidā, paskatīties uz notiekošo no cita skatu punkta. Darbu galvenais varonis ir no pasaules novērsies indivīds, pašpietiekams savā vientulībā, kas nodevies dzīves pamatvērtību apcerei. Zariņa mākslā vienmēr ir bijusi savu personīgo simbolu sistēma – tas redzams arī šajā izstādē, apgalvo izstādes organizatori.

«Ar jauno izstādi esmu mainījis savu glezniecību. Tās pamatā ir dzīves kadri ar manas klātesamības sajūtu. Attēli ir kā vadmotīvs sajūtu un emociju eskalācijai,» skaidro gleznotājs.

Zariņš dzimis 1962.gadā, beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolu, Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, absolvējis profesora Induļa Zariņa meistardarbnīcu.

Regulāri piedalās grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Zviedrijā, Kanādā, Austrālijā, Dānijā, Austrijā, Nīderlandē un citās valstīs. Realizējis vairākus monumentālus gleznojumus Latvijā un aiz tās robežām.

Zariņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības un Krievijas Mākslas fonda kolekcijās, Norčēpingas Mākslas muzejā Zviedrijā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Francijā, Dānijā, Anglijā, Zviedrijā.