«Vidējais mūsdienu cilvēks vairs neizjūt bijību pret soda mēriem, kurus pieņēma un cienīja ļaudis aizritējušajos gadsimtos. Ņemot vērā desmit baušļus, Dantes Dievišķo komēdiju un septiņus nāves grēkus, tiks veidota izstādes kopaina, kurā atspoguļots cilvēces grēcīgums (no viduslaikiem līdz pat mūsdienām). Neliekuļojot - tieši un konkrēti!

Runa būs par visu, ko ietver jau iepriekšminētie nāves grēki, kas ir rijība, skaudība, miesaskāre, niknums, godkāre, slinkums un alkatība. «Kas ar mani notiks pēc nāves, vai pastāv elles priekškambaris, kurā liks atbildēt par grēkiem, vai gaidāms atalgojums par godam nodzīvotu mūžu?» Izklausās pēc teiksmaina mīta.

Gleznu sērijas izkliedz lozungus, kuru mērķis ir atainot sabiedrību nevis tādu, kāda tā ir ziņu portālos, televīzijā un skatlogos, bet tādu, kas vēlas

nevis maskēt un slavināt grēcīgumu, bet gan norādīt uz to kā uz audzēju, kuru pati cilvēce baro.

Ir pierasts šausmināties par pasaulē notiekošo, kad klajā nāk kārtējā traģiskā ziņa par kruīza kuģa avāriju, vīrieti, kurš sirmgalvei ietriecis galvā cirvi, pedofilijas skandālu, masu slepkavību vai sievieti, kuru dzīvu saplosījuši suņi, bet pēc brīža ziņa zaudē savu aktualitāti, vietā nāk cita traģēdija un iepriekšējā aizmirstas. Bet uzdevums, pie kura līdz šim esmu strādājis un veidojis gleznas, ir atainot šos tēlus simboliski, veidojot darbus, kas vēršas pret vienaldzību. Jārod skaidrība, vai gadījumā elle nemājo tepat virs zemes.»

(Kristians Brekte)