«Ekspozīcija tapa ilgstoši un grūti. Vismaz gadus divdesmit, kopš sāku jundīt mākslinieku Valdi Dišleru, ka ir jāapkopo savs radošais veikums un jāparāda plašākai sabiedrībai. Viņš klusēja, šaubījās, atjokojās, ierosināja jaunas idejas, izteica apsvērumus, analizēja veikuma līkločus, bet vienmēr, kad nonācām līdz konkrētām telpām vai datumam, iesāktais tika pārtraukts.

Viņa atbildības slieksnis bija tik augsts, ka viņš pats nevarēja tam pārkāpt.

Līdz iepriekšējā rudenī tomēr piekrita un stingri noteica – jā. Un sāka gatavoties savas deviņdesmitgades darbu skatei, kuru pats gan vairs nesagaidīja,» stāsta mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Edvīna Kalnenieka izstādes ekspozīcijai atlasītie un izkārtotie darbi ir tikai neliela daļa no mākslinieka atstātā mantojuma.

Izstāde ir tik blīva savās nozīmēs, ka iespējams izgaismot tikai dažus nozīmīgākos aspektus.

[b:]Zīmējums bija Valda Dišlera prāts un dvēsele. Tajā viņš jutās brīvi, atraisīti, aizrautīgi un iespēju neierobežots. Viņš pētīja zīmējumu visās tā formās. Mākslinieka interešu lokā bija iluzorās attēlošanas iespējas kā telpā, tā plaknē. Apjoms. Tonālās attiecības. Gaismēnu attiecības. Silueta kustība. Relativitāte. Simetrija. Vide un fons. Un visi pārējie mākslinieciskās izpētes uzdevumi, kas zīmējumu var padarīt par pašvērtību. Vērtību.

Tikpat lielu uzmanību Valdis Dišlers pievērsa uztverei – acs funkcijām, redzes objektu atlasei, satura nolasāmībai, materiālu struktūru izpratnei. Par visiem šiem jautājumiem mākslinieks varēja runāt stundām, argumentēt teorētiski un rādīt praktiski. Viņa pedagoga talants, pusgadsimta garumā mācot zīmēšanu Latvijas Mākslas akadēmijā simtiem audzēkņu, bija tā noslīpēts, ka faktiski viņam nebija metodiska rakstura grūtību un savā ziņā varētu runāt par pilnību. Ar saviem novērojumiem un secinājumiem Valdis Dišlers labprāt dalījās, veiksmīgi ievadot darbā jaunos pedagogus gan kā ilggadīgs zīmēšanas katedras vadītājs, gan kā Latvijas Mākslas akadēmijas rektors.

Valdis Dišlers (13.04.1922. – 31.12.2011.) pēc profesijas bija gleznotājs, kura radošais darbs iesniedzās arī monumentālajā glezniecībā, grāmatu grafikā, plakātu mākslā un mākslas zinātnē. Mākslinieks izglītību guvis Rīgas 16. pamatskolā, pēc tam Rīgas Valsts tehnikuma Mehānikas nodaļā un 1940. gados – Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Vietēja un starptautiska mēroga izstādēs piedalījies no 1950. gada. Darba gaitas Mākslas akadēmijā Valdis Dišlers sāka 1953. gadā kā vecākais pasniedzējs Zīmēšanas katedrā, vēlāk docents Glezniecības katedrā un no 1965. līdz 1976. gadam Zīmēšanas katedras vadītājs.

Unikalitāti jaunajai ekspozīcijai, kas būs skatāma Mākslas akadēmijas aulā, piešķir fakts, ka nebūt ne tik bieži Mākslas akadēmijā tiek izvietoti bijušo rektoru darbi. Kā atskats uz skolas pamatiem un māksliniecisko personību izpratni par profesiju, tās nozīmi un vērienu. Kā salīdzināšanās ar to, ko Mākslas akadēmijā dara šodien. Šādā nozīmē izstāde var būt saistoša un jaunatklāsmes rosinoša gan Mākslas akadēmijas studentiem, gan pedagogiem, gan visiem mākslas interesentiem.

Darba laiki: otrdien, trešdien, piektdien, sestdien 11:00 - 18:00; ceturtdien 11:00 - 19:00; pārtraukums 14:30 – 15:00; pirmdien, svētdien slēgts.

Ieeja bez maksas.