No 14. aprīļa grafikas galerijā "Rīgas tālers" projekta "Stiprais ūdens" ietvaros būs apskatāma darbu atlase no starptautiskās izstādes "Titānika 100 gadu atcerei", kā arī rīkotās akcijas – radošo darbnīcu laikā tapušo darbu ekspozīcija, informē grafiķe Nele Zirnīte.
Interesanti, ka atsevišķu autoru sniegumā "Titānika" bojāeja atspoguļojas kā personīga rakstura vēstījums. Izstādē ar veselu grafikas darbu sēriju, kas veltīta "Titānika" tēmai, piedalīsies māksliniece Mērija Raunsfīlda no Lielbritānijas. Šī tēma ieņem stabilu vietu ne vien viņas daiļradē, bet arī dzimtas vēsturē: traģēdijā gāja bojā gan vecmāmiņas jaunākais brālis, gan viņas līgavainis.
"Titāniks" – šis milzīgais kuģis, kas uzskatāms par vienu no grandiozākajiem Belle Époque sasniegumiem, cilvēka tehnisko iespēju un varenības demonstrējumiem, neizturēja dabas un likteņa pārbaudījumu, kapitulējot savas nolemtības priekšā un aiznesot jūrā neskaitāmas cilvēku dzīvības. Zināms, ka "Titānika" uzbūvēšanai tika izmantotas modernākās tā laika tehnoloģijas, tādēļ tika uzskatīts, ka tas ir nenogremdējams.
Par to liecina kādas White Star Line darbinieces izteiciens "Titānika" prezentācijas dienā 1911.gada 31. maijā: "Pat Dievs nespētu nogremdēt šo kuģi!" Tamlīdzīgas leģendas sastopamas vēl šodien, tās atdzimst atkal un atkal no jauna dažādu mākslas mediju sniegumā. Mums, cilvēkiem, patīk leģendas,
taču tikai ūdens ir tas, kas atceras un savā dzelmē glabā patieso stāstu.
"Atlantijas dzelme. Dieva ceļi bieži ir neizprotami, bet – ja Viņš to ir pieļāvis, mums pazemīgi jānoliecas pīšļos un jāskūpsta rīkste, kas mūs pārmāca." (V. Fetlers)
Krauzes rūpnīcā izgatavotā grafikas prese tapusi gandrīz pusgadsimtu agrāk par "Titāniku" un kopš 60. gadiem atradusi "piestātni" Daugavas labajā krastā, Vecrīgā, Mākslas mājā, un kā nenogremdējams kuģis "šķeļ radošā mākslas procesa viļņus", kalpodama grafikas tradīciju turpinājumam un tālākai attīstībai.
Kā atklājās, masīvās un smagās mehānisma detaļas atlietas Kārļa Krupa fabrikā, tieši tur, kur tikušas izgatavotas arī detaļas "Titānikam".
Tāpat zināms, ka kuģa interjerā izmantotie paklāji bijuši izgatavoti Rīgā.
Šie it kā nenozīmīgie fakti piešķir izstādei savdabīgu noskaņu, atspoguļojot ne vien pilsētas pastarpināto saikni ar "Titānika" traģēdiju, bet arī Rīgas kā tirdzniecības ostas lomu tā laika svarīgo notikumu apritē. Tāpēc ir zināms pamats uzskatīt, ka šī izstāde ir radošs apliecinājums Latvijas un pasaules kultūras mijiedarbībai gan pagātnē, gan arī tagadnē.
