29.martā galerijā «Rīga» tiks atklāta mākslinieces Sandras Krastiņas personālizstāde «Pirmdiena. Otrdiena. Trešdiena. Ceturtdiena. Un nakts...», informē galerijas pārstāvji.
Atklās Sandras Krastiņas personālizstādi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Kas notiek ar cilvēku, kad it kā nekas nenotiek? Diena seko dienai, un neapturami iztek mūsu dzīves laiks. Apzinātie esības pieturas punkti parasti uzplaiksnī gluži ikdienišķās atziņās: ak, pavasaris jau klāt; ka tik naktī neuznāk sals; šodien tāds nemierīgs prāts un gremž garām palaistās iespējas; varbūt mest iesākto pie malas un doties projām, jo visa dzīve taču vēl priekšā! Un tā – atsevišķajā meklējot kopumu – aizslīd gan pirmdiena, gan otrdiena, gan trešdiena un ceturtdiena... Bet laika rezervē ir vēl nakts,» saka māksliniece Sandra Krastiņa.
Izstādei «Pirmdiena. Otrdiena. Trešdiena. Ceturtdiena. Un nakts...» māksliniece gatavojās divus gadus.
Trīspadsmit jaunas lielformāta gleznas iezīmē jaunu līniju Sandras Krastiņas figurālās glezniecības attīstībā.
1988.gadā Sandra Krastiņa piedalījās latviešu jauno mākslinieku darbu izstādē «Post-Tradicionālisms» Centrālajā mākslinieku namā Maskavā. 1990.gadā kopā ar studiju laika domubiedru grupu Sandra Krastiņa bija leģendārās izstādes–akcijas «Maigās svārstības» dalībniece izstāžu zālē «Latvija». Šī izstāde nostiprināja jaunās gleznotāju grupas radikālisma un sekmēja jaunas estētikas ienākšanu latviešu mākslā.
1991. un 1995. gadā Sandras Krastiņas personālizstādes notika Mākslas muzejā Arsenāls, 1999. gadā māksliniece Valsts mākslas muzejā sarīkoja personālizstādi «Glezna un glezna».
Gleznotāja piedalījusies grupu izstādēs «Frauen Museum» Bonnā (1992), «Grand Salle de l'Aubette» Strasbūrā (1997), «Maison du Danemark» Parīzē (1998), Brēmenes Pilsētas galerijā (2002), Zvolles Pilsētas muzejā (2002) un citās nozīmīgās latviešu mākslas izstādēs.
Sandras Krastiņas agrīnie darbi gleznoti, ievērojot latviešu figurālās glezniecības skolas tradīcijas, un tiem raksturīgs izsmalcināts zemes toņu kolorīts. Mākslinieces glezniecisko tēlu pasaulē allaž vērojama psiholoģiskās analīzes klātbūtne. Viņas sākotnēji gleznotie vienaudžu individuālie un grupas portreti, pētot cilvēka likteni, 20. gs. 90. gadu beigās transformējās «mazā cilvēciņa» motīvā. Mākslinieces personālizstāde 1999. gadā Nacionālajā muzejā izcēlās ar radošo meklējumu kvintesenci un iezīmēja autori kā zilās krāsas valdnieci.
Sandras Krastiņas personālizstāde būs aplūkojama līdz 5. maijam.