Verners Lazdāns 2008.gadā beidza Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar darbu sēriju, kurā jau parādās viņa interese par cilvēciskā/dzīvnieciskā savstarpēju saskarsmi, par dabā neizprotamo – par mežonību, kurā daudz neapzināta ieprogrammēta īstuma - tas, kas tiek zaudēts rafinētajā pasaulē, par svaru kausiem, kur iegūstot ir neizbēgami kas jāzaudē.

Tad arī radās viņa tēli – cilvēkdzīvnieki. Šie darbi kļuva par pamatu viņa pirmajai izstādei galerijā «Alma» «Cilvēks Pipars». Tika izdots katalogs, kurā attēlus pavadīja mākslinieka esejas par dzīvo radību un to savstarpējām attiecībām.

Ekspozīcijā «Nativus» būs izstādīti pēdējos divos gados radītie darbi - desmit gleznu sērija un pie tās piederošas plastikas figūras. Verners Lazdāns izmanto eļļas krāsas, un viņa iemīļotā krāsu palete ir pelēks, brūns, tumši zils. Gleznojot uz pelēcīgi monohromiem laukumiem ar sulīgi plastisku žestu,

mākslinieks modelē savdabīgas formas - struktūras, kas atgādina fantastiskus dzīvniekus.

Monumentāls vēriens un lakonisms. Tēls kļuvis par simbolu, par darba centru. Nav paskaidrojošas vides – ainavas, interjera. Viss pakļauts tēla iekšējās būtības attēlojumam.

Darbi var būt interpretējami kā ideja par dabas svešādo, neizprotamo daļu, kā arī metafora par cilvēciskā / dzīvnieciskā robežu, par zemapziņu un tās pirmatnējo spēku.

Ir izdots katalogs.