/nginx/o/2018/07/17/10876627t1h6253.jpg)
Viņš — plebejs, viņa — aristokrāte. Džons slikti mācījās skolā un reti lasīja grāmatas, Joko bija gudra, izglītota sieviete ar stingru raksturu.
Dumpinieki Džons Lenons un Joko Ono (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa bija septiņus gadus vecāka par Lenonu, bet mūziķis tik ļoti mīlēja savu sievu, ka pat pameta plaukstošo karjeru grupā "The Beatles". Viņi dievināja viens otru.
Disciplīnas nīdējs
Pasaule Džonu Vinstonu Lenonu sagaidīja ar sirēnām un bumbu sprādzieniem. Bija agrs 1940. gada 9. oktobra rīts, un pilsētu bombardēja vācu kara aviācija. Viņa māte Džūlija jau bija 27 gadus veca, bet joprojām uzvedās kā pusaudze. Savas kāzas viņa nokavēja pusotru stundu, jo bija piemirsusi par tām un aizgājusi uz kino. Tēvs četrus gadus pēc kāzām pameta sievu ar mazo Džonu, sakot, ka gan jau kādreiz atgriezīsies, bet tikmēr lai Džūlija tiekas, ar ko grib. Viņš aizgāja un neatgriezās, jo bija bez vēsts pazudis.
Skolā, mācību stundu laikā, Džons uzjautrināja klasesbiedrus, zīmēdams pornogrāfiskus attēlus, starpbrīžos smēķēja un ķerstīja meitenes, mēģinādams viņām novilkt biksītes, bet pēc stundām kopā ar domubiedriem tvarstīja puikas no labvēlīgām ģimenēm un iekaustīja tos. Kaut arī Džonam patika literatūra un brīvajā laikā no palaidnībām puika rakstīja dzejoļus, viņš bija nesekmīgs visos priekšmetos. Krustmāte mēģināja Džonu vest pie prāta — viņa gan kliedza un lamājās, gan izmisumā un bezspēkā raudāja. Džons apžēlojās un ķērās pie grāmatām, bet laboties nepaspēja, jo no klejojumiem pārradās māte.
Džūlija ieteica dēlam īpaši nesaspringt ar mācībām, jo izglītība, profesija un karjera dzīvē neesot galvenais. Kad Džonam bija astoņpadsmit gadu, viņa māti autobusu pieturā notrieca garāmbraucoša automašīna, un no gūtajām traumām viņa nomira. Tas pusaudzim bija smags trieciens, un Džons kļuva vēl cietsirdīgāks, noslēdzās sevī, bieži lietoja alkoholu un dzērumā iesaistījās kautiņos.
Allaž piedzēries un uzvilcies
No tā brīža par pusaudža sapni kļuva sieviete ar reālajā dzīvē nesastopamām rakstura iezīmēm. Ideālajai sievietei bija jābūt autoritatīvai, tālredzīgai un stingrai, kāda bija krustmāte Mimi, un vienlaikus arī bezrūpīgai, asprātīgai un draiskai, kāda savukārt bija mamma Džūlija. Var tikai nojaust, kā turpinātos Lenona dzīve, ja nebūtu Pols Makartnijs, rokenrols un jauni draugi no mākslas koledžas, kurā tolaik viņš mācījās. Arī Sintija Pauela mācījās šajā koledžā. Viņa bija pieklājīga, klusa meitene no kārtīgas ģimenes — pilnīgs pretstats impulsīvajam un agresīvajam Džonam. Tomēr jaunieši sāka draudzēties un drīz vien jau dzīvoja kopā. Viņi apmetās pie Sintijas, jo viņas māte mitinājās ārzemēs un māja bija tukša. Džons pēc uzdzīves allaž mājās pārnāca vēlu — piedzēries un uzvilcies.
Bieži pa dienu uzkrātās negatīvās emocijas un dusmas viņš izgāza uz miermīlīgo draudzeni. Sintija jau no iepazīšanās brīža bija pārliecināta, ka kādu dienu Džons viņu pametīs. 1962. gada vasarā meitene paziņoja, ka gaida bērnu, un bija patīkami pārsteigta, kad Džons piedāvāja apprecēties. Pēc kāzām viņi pārcēlās uz dzīvi pie Lenona krustmātes Mimi. Jaunajā mājvietā Sintija dzīvoja viena, jo jaunais vīrs, kurš nu jau nopietni bija sācis nodarboties ar muzicēšanu, pie sievas atbrauca reti. Pēc pusgada viņiem piedzima dēls Džulians, taču Džons nerada prieku ģimenes dzīvē, un 1968. gadā, kad abu dēlam bija pieci gadi, viņi izšķīrās.
Sievietes ideāls
Mūziķis bija tā iemīlējies, ka nomainīja savu otro vārdu, un nu viņu sauca Džons Ono Lenons. Kopdzīve ar Joko mūziķim deva iespēju dzīvot īstu, neviltotu dumpinieka dzīvi. Jaunā sieva ne tikai atbalstīja Lenona neprātīgās idejas, bet bieži bija to iniciatore. Jau 1968. gadā iznāca lauleņu pirmā kopīgā skaņuplate. Muzikālā ziņā tā nebija nekas īpašs, bet noformējums gan. Uz plates vāka bija Džona un Joko fotogrāfija, kurā viņi bija redzami pilnā augumā un… kaili. Ierakstu kompānija EMI kategoriski atteicās izplatīt šo skaņuplati, savukārt mūziķis atteicās ieviest cenzūru vāka noformējumā. Beidzot firma "Track Records" piekrita to izplatīt, taču katru eksemplāru iesaiņoja brūnā ietinamajā papīrā.
1969. gada pavasarī Džons un Joko bija apmetušies viesnīcā "Karaliene Elizabete", kur savā guļamistabā, tērpušies pidžamās, sāka astoņu dienu guļošo protesta akciju pret karu. Astoņas dienas viņi neizkāpa no gultas. Šajā laikā dīvainā pārīša viesnīcas numurs pārvērtās par žurnālistu preses centru, jo to vēlējās atspoguļot ikviens medijs. Septītajā akcijas dienā Lenons spontāni sacerēja dziesmu "Give Peace a Chance". Mūziķis sakrustoja kājas, paņēma ģitāru un piedāvāja visiem, kas tobrīd atradās guļamistabā, nodziedāt šo garadarbu. Kad Džons ieslēdza magnetofonu, žurnālistu un draugu koris izpildīja dziesmu, kas vēlāk kļuva par pretkara aktīvistu himnu.
Dzīve un nāve Amerikā
1971. gada rudenī Džons un Joko pārcēlās uz dzīvi ASV, un no kurienes mūziķis dzimtenē vairs neatgriezās. Arī Amerikā viņi turpināja savas pretkara aktivitātes, turklāt nodibināja draudzību ar komunistiem. Politiskā cīņa prasīja daudz enerģijas un nervu. Džons kopā ar hipijiem un komunistiem atsāka pastiprināti aizrauties ar alkoholu, kā rezultātā sākās konflikti ar Joko. Kad Lenons, pārdzēris jēgu, sievas klātbūtnē pārgulēja ar kādu no hipiju meitenēm, Ono mērs bija pilns — nākamajā rītā viņa neuzticīgo vīru pameta. Par sievas aiziešanu mūziķis bija dziļā izmisumā, jo bija zaudējis tuvāko domubiedreni, turklāt ASV valdība par graujošo politisko darbību draudēja Lenonam ar izraidīšanu no valsts. Šo apstākļu iespaidots, mūziķis pārtrauca politiskās spēlītes un nopietni pievērsās uzdzīvei un bēdu gremdēšanai alkoholā.
Pēc gada Joko, nespēdama noraudzīties, kā viņas vīrs nodzeras, atgriezās ģimenē un ar mātišķu stingrību atgrieza Džonu uz pareizā ceļa. Lenons atsāka mūziķa karjeru, taču tā ilgi neturpinājās, jo 1975. gadā Joko viņam dāvāja dēlu Šonu. Piecus gadus Džons viņu audzināja, gatavoja viņam ēst, uzkopa māju, vārdu sakot, bija kļuvis par priekšzīmīgu vīru un tēvu. 80. gadu nogalē iznāca viens no Lenona labākajiem solodarbiem "Double Fantasy". Pēc tā ierakstīšanas Džons un Joko sniedza daudzas intervijas, kurās stāstīja par nākotnes iecerēm. Ono teica, ka viņi plāno nodzīvot vēl vismaz četrdesmit gadu un ka sastādījuši sarakstu, ko jāpaspēj izdarīt šo gadu laikā. Taču 1980. gada 8. decembra vakarā ar šizofrēniju slims anglis no tuva attāluma viņu sašāva. Ceļā uz slimnīcu mūziķis nomira.