Kas ir tas, ko teātri piedāvā Latvijas skatītājiem, uz ko iet labprāt, un vai skatītāju gaume sakrīt ar mākslas kritiķu vērtējumu?

Kas patīk skatītājam?

To, ka vairums cilvēku no teātra vēlas gūt tieši viegli saprotamu humoru, liecina statistika. 2009.gadā skatītāko teātra izrāžu vidū ir divas komēdijas. Pārliecinoša līdere ar gandrīz 25 000 skatītāju ir Edmunda Freiberga veidotā, Nacionālajā teātrī uzvestā "Žurka Kornēlija". Otrajā vietā ar 18 500 skatītājiem tajā pašā teātrī - skandālu apvītā Zigmara Liepiņa un Kaspara Dimitera muzikālā drāma "Vadonis".

"Žurkas Kornēlijas" fenomens latviešu skatītājam pazīstams jau gadiem. Viņas popularitāte skaidrojama ar to, ka izrādē ir asi joki par šā brīža politisko un ekonomisko situāciju, un tas cilvēkiem patīkot, norāda Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.

"Vienmēr situācija būs tāda, ka skatītāju būs vairāk uz vieglāka tipa izrādēm, kur mazāk jādomā, vairāk atpūsties, īpaši šajā laikā.

Bet tas nenozīmē, ka teātrim nav jāstrādā uz otru auditorijas daļu – tā tieši ir jāpalielina," piebilst Rubenis.

Trešo vietu ieņem vēl viena komēdija - Dailes teātrī iestudētā režisora Dž.Dž.Džilindžera izrāde "Ja mana sieva uzzinās" – ar 16 255 skatītājiem. Arī šī izrāde ir komēdija. Tas gan nenozīmējot, ka komēdijās ir tikai lēti joki un tās domātas tikai vienkāršiem cilvēkiem,  norāda Dailes teātra mārketinga direktore Indra Rubene.

"Nepiekrītu cilvēkiem, kas Latvijā komēdijas žanru mēģina devalvēt, sakot, ka tas pārāk vienkārši, vulgāri, balansēšana uz gaumes robežas. Uzskatu, ka gan kino, gan teātrī vajadzīgas ļoti labas komēdijas... komēdija, īpaši situāciju, režisoram ir vislielākais risks. Uztaisīs, ka nav smieklīgi, būs divtik liels iekritiens," komentē Rubene.

Ceturtā skatītākā pagājušajā gadā bijusi izrāde bērniem – "Punktiņa un Antons" Dailes teātrī – gandrīz 15 000 skatītāju. Bet pērnā gada izrāžu top 5 noslēdz Jaunā Rīgas teātrī iestudētā Viļa Daudziņa monoizrāde "Vectēvs" - to noskatījušies 12 661 skatītājs.

Kritiķu un skatītāju vērtējumu atšķirības

Interesanti, ka skatītāju viedoklis atšķiras no kritiķu vērtējuma. Bieži vien teātra kritiķu uzslavas izpelnās tieši tās izrādes, ko plaša publika nemaz neapmeklē. Kritiķe Zane Radzobe saka – fakts, ka kāda izrāde nav iekļuvusi apmeklētāko izrāžu Top 5, nenozīmē, ka tā ir mazāk vērtīga.

"Interesanti, ka izrādes ir atšķirīgas. Katra gandrīz no sava žanra – divas par vēsturi, divas komēdijas un bērnu izrāde. Tas liecina, ka publika ir sadrumstalota, grib dažādas lietas. No vienas puses ļoti labi, jo tas ļauj attīstīties teātriem," skatītāko izrāžu Top5 komentē Zane Radzobe.

Taču teātru repertuāros gadās arī neveiksmes. Pērnā gada decembrī  Dailes teātrī tāda bija izrāde "Kis kis, ņau ņau", kas jau pēc nedēļas no repertuāra tika izņemta. Līdzīgs liktenis draudēja arī nesen Nacionālajā teātrī iestudētajai Viestura Kairiša izrādei "Kazimirs un Karolīne", kurai pirmizrāde bija janvāra beigās. To kritizēja gan profesionāļi, gan publika.

"Cilvēkiem nav ne smieklīgi, ne bēdīgi – zālē cilvēki pirmizrādē tik maz aplaudēja kā vēl nekad Nacionālajā teātrī nebiju redzējusi," komentē Radzobe. Tiesa, Nacionālā teātra direktors apgalvo, ka izrādi  no repertuāra tomēr neizņems.

"Spēlēsim!" stāsta Rubenis.

"Mums izrāde ir pārdota, arī ažiotāža radījusi vēl papildinājumu.

Izrādei ir savs skatītājs un arī nav savs skatītājs, kā jebkurai izrādei. Tiek uzlabota, papildināsim, satraukumam nav pamata."

Neveiksmes

Informāciju par vismazāk apmeklētajām izrādēm teātros iegūt nevar. Teātra kritiķe Radzobe atklāj, ka mazāk veiksmīgas izrādes visos teātros bijušas vairākas, taču parasti tās pazūdot klusiņām.

"Šī nav pirmā un vienīgā neveiksme, kas bijusi," stāsta kritiķe. "Bet Daile un Nacionālais izvēlas atšķirīgus ceļus – Daile konsekventi izrādes noņem, ja uzskata, ka tās ir zem kvalitātes latiņas, bet Nacionālais uzlabo."