Kā tad radusies grupa Kuba?

Šis zieds, kā jau visiem ziediem ierasts, uzplauka pavasarī, kad ģitārists Arnis Račinskis, bijušais grupas Dull Doll dziesmu autors un solists, ierosināja sanākt kopā vairākiem dažādās grupās spēlējušiem mūziķiem un izveidot rokgrupu. Uz pirmajiem mēģinājumiem ieradās divi grupas Satellites LV dalībnieki Toms Ostrovskis (bass) un Jānis Žilde (ģitāra), kā arī grupas Zaļā Saule dalībnieks, bundzinieks Mareks Ameriks. Martinez Gonzalez (Rhodes) atceras: «Es pirmo reizi atnācu ar Alisi un negribēju spēlēt vispār... Arī Žilde tāds izskatījās.» Vēlāk pievienojās vēl viens Satellites LV dalībnieks, saksofonists Miks Solovejs. Toms: «Grupa meklē lobētājus vai vienkārši sponsorus sviestmaizītēm.» Lai arī grupas dibināšanas iniciators ir Arnis, no malas ir labi redzams, ka Kubas īstenais līderis ir Toms, kurš nodarbojas ar visiem organizatoriskajiem jautājumiem. Viņš ir tas, kurš mēģina saganīt kopā visus šos mūziķus, brīvdomājošo Gonzalez ieskaitot. Tā nu pavasara sākumā Kuba, ideja bez formas un satura, sāka saspēlēties, sākumā spēlējot grupas «Satellites LV» b-puses, bet uzklausot viens otra attieksmi un viedokļus par mūzikas attīstības tendencēm... skaņu harmoniju, nonāca pie latviešu mūziķiem netradicionāla kompromisa. Kuba pievērsās Latvijā vēl nedzirdētam instrumentālās mūzikas stilam, kubas stilam, kurš radies, netieši ietekmējoties no tādiem pasaulslaveniem mūziķiem kā Chick Corea, Herbie Hancock, Burt Bacharach, Tortoise, Curtis Mayfield, Marvin Gaye un daudziem citiem bossa-nova, postrock un 60.-70. gadu soul mūzikas pārstāvjiem.

Kā radies grupas nosaukums?

Tā ir ekskluzīva informācija, kura tiek publicēta pirmo reizi. Kādu vakaru pirms pirmās uzstāšanās «LNT Brokastīs» un klubā «Metro» visi grupas dalībnieki sēdēja un cīnījās ar grupas nosaukuma radīšanu. Galēja «brainstorm» rezultātā kāds no grupas dalībniekiem atcerējās nesen redzētu Vincenzo Natalī fantastikas trilleri «Cube», kas arī kalpoja par pamatu grupas nosaukumam. Žilde smejoties piebilst: «Pēc «Liepājas dzintara» grupa mainīs nosaukumu uz «Baku», ja neatradīs sponsorus.» Gonzalez: «Vai arī «Baracuda».» Kubai laicīgais skatuves tēls nav noteicošais, galvenais ir muzikālais izpildījums. Lai arī koncerta laikā viņi sēž, tā nav solomūzika. Tomēr ir diezgan sarežģīti Latvijas mūzikas tirgū iegūt ievērību ar ideju, kuras saturiskā vērtība nav formalizējusies un negarantē noteiktu noietu jeb tirāžu. Tādēļ tiek organizēti dažāda apjoma un rakstura koncerti klubos Rīgā un Latvijā, lai apzinātu publikas rezonansi un mēģinātu sabalansēt ambīciju nianses un subjektīvo priekšstatu par mūzikas attīstības tendencēm pasaulē ar iespēju uzstāties un gūt zināmu ievērību jeb vienkārši - piesaistīt tieši klausītāja uzmanību. Bez divām uzstāšanās reizēm klubā «Metro» grupa vēl ir uzstājusies klubos «Casablanca», «Saksofons» (iesildot grupu Sabot), «Tonuss» un latviešu Vudstokā, festivālā «Trincstock». Kuba savās uzstāšanās reizēs necenšas improvizēt un uzskata, ka jam session nevajag spēlēt. Gonzalez kārtējo reizi jokojot: «Tādējādi mēs kontrolējam savu tirgu.» Grupai ir nodibinājies personisks kontakts ar Ingu Baušķenieku no kompānijas «Pasadena Records», un vairākkārt ir apsvērta doma par albumu. Albuma manifestācija taustāmākā formā varētu būt vēlā rudenī, bet tas būs dzīvais (live) nevis studijā ierakstīts materiāls. Toms pastāstīja: «Ieraksts būs dzīvajā, jo studijas variantā mēs varētu zaudēt zināmas fineses, kuras varētu vairāk raksturot mūsu mūzikas filozofiju.» Gonzalez saka tā: «Iesaku jums vainagoties ar veiksmi!»