Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Sigur Ros "Takk" (28)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Beidzot jaunais Islandes brīnumbērnu Sigur Ros studijas albums "Takk" ir klāt!

Sigur Ros "Takk" (EMI) 9/12

Kopš pēdējā grupas veikuma "()" pagājuši trīs gadi, pa vidu izdoti divi kino vajadzībām ierakstīti diski - Olafura Sveisona dokumentālās filmas „Hlemmur” skaņu celiņš un trīs skaņdarbu EP „Ba Ba Ti Ki Di Do”, kas sākotnēji ieplānots kā pavadījums amerikāņu horeogrāfa Mersa Kaninghema (Merce Cunningham) deju grupas “Dance Company” iestudējumam.

"Takk", kas islandiešu valodā ir "paldies!" ir jau ceturtais puišu pilnais studijas albums un, šķiet, pirmais, kurā solists Jonsi Birgisons dzied nevis paša izdomātā valodā, bet gan islandiski. Valodas nepratēji lielu atšķirību nejutīs... Šis ir arī pirmais albums, ko izdod tā dēvētā lielā izdevniecība EMI, atgādināšu, ka pirms tam grupas ierakstus izdeva "FatCat records".

Grūti pateikt, kāpēc jaunajā platē puiši kļuvuši tik pompozi un grandiozi - viscaur skanošie stīgu aranžējumi, neizbēgamas un prognozējamas kulminācijas, brīžiem pilnīgs melodijas trūkums sāk griezties ausīs. Es tiešām ar lielām cerībām gaidīju šo albumu, taču pēc piektās vai sestās noklausīšanās reizes diemžēl mans pirmais iespaids un sajūtas būtiski nav mainījušās, proti, kaut kā pietrūkst.

Tiesa, "Takk" sākums ir ļoti cerīgs - divu minūšu skaists embient ievads pāraug pirmajā oficiālajā singlā "Glosoli", kas ir brīnišķīgs Sigur Ros paraugs - kaut kas no kolēģu "Mum" muzikālās "klabināšanas" un grupas "Agætis Byrjun" posma daiļrades. Arī gluži "Coldplay" garā skanošais "Hoppipolla" ir augstākās raudzes darbs, kas izskan ar vienu no plates diviem outro "Hoppipolla Afturabak". Diemžēl nākamās trīs kompozīcijas brīžiem spēj gan saviļņot, gan pamatīgi nokaitināt - Jonsi skaistais falsets reizēm pārvēršas savdabīgā īdēšanā, kāpinājumi ir teju vai simfoniska rakstura, tiesa, "Hufupukar" nobeigumā dzirdamais pūtēju orķestris ir lielisks.

Plate otro elpu atgūst ar "Gong", kurā puiši teicami apstrādājuši bungu skaņu, radot metālisku bungu slotiņu efektu. Arī "Gong" izstiepjas 11 minūšu garumā, pateicoties "Gong Endir" outro. Seko, manuprāt, samocītais "Sorglega" un plates noslēgums ar "Heysatan", kas ir vēl viens no plates skaistākajiem skaņdarbiem.

Es tik ļoti vēlējos, lai man šis albums no sirds patiktu, gluži kā puišu iepriekšējās plates, taču, neskatoties uz daudzām pērlēm, "Takk", manuprāt, ir pagaidām Sigur Ros vājākais ieraksts.

Izdošanas datums 12.09.2005.

Nepalaid garām!

Uz augšu