Nītaurē profesionāla mežsaimniece un pagasta vēstures pētniece Dace Eipure ir izveidojusi Vēstures taku. Viņa pati ir dzimusi un augusi Zaķusalā, taču vēstures liecībām bagātā Nītaures pagātne aizrautīgo pētnieci ieinteresēja. Virknējot notikumus pagastā hronoloģiskā secībā, viņa ir izveidojusi miniatūru Latvijas vēstures ainu, kas apgūstama trijās stundās, kopā ar stāstnieci minot vēstures taku. Nītaure ir nedaudz jaunāka apdzīvota vieta par Cēsīm, un stāstījums sākas Vaļņu kalnā, kur interesenti uzzina par senajiem latviešu pilskalniem un dzīvi pils sētā. Nākamais apskates objekts ir luterāņu baznīca, kas atrodas uz pilskalna, kur no 13. – 16.gadsimtam bija Livonijas ordeņa pils, kuru tāpat kā Cēsu pili sagrāva Krievijas cara Ivana Bargā karaspēks. Luterāņu baznīcu 18.gadsimtā sievai Dorotejai cēlis Nītaures muižnieks grāfs Vilhelms Fermors. Par šo muižnieku dzimtu D. Eipurei savākts interesants un bagātīgs materiāls. Fermori Nītaurē labi ieredzēti, taču muižas pārvaldnieki gan bijuši nejauki. 1905.gadā pagastā buntojušies ap 200 cilvēku, kas nākuši uz muižu, izvirzījuši ekonomiskas prasības un lūguši atstādināt pārvaldnieku. Muiža 1905.gadā tika nodedzināta. Vēl viens arhitektoniski un vēsturiski interesants apskates objekts ir pareizticīgo baznīca. Ekskursijā tiek aplūkotas arī pirmā un otrā pasaules kara upuru piemiņas vietas un stāstīts par kara nodarīto postu Nītaurē. D. Eipure iepazīstina ar ievērojamiem cilvēkiem, kas dzimuši un darbojušies pagastā. Ja ceļotājiem ir vairāk laika, viņi tiek vesti uz Raganu kalnu, kur var pastaigāt un pamaldīties mežā. Šajā vietā, kā jau Raganu kalnā, regulāri maldoties pat vietējie. Materiālus par pagasta vēsturi D. Eipure sameklējusi bibliotēkās, arhīvā, Cēsu muzejā, senas fotogrāfijas viņai uzticējuši nītaurieši. Materiāli sistematizēti un apkopoti vairākās biezās mapēs. Ceļotājus visvairāk piesaistot tieši vecās fotogrāfijas, iespēja izstaigāt un apskatīt vēstures objektus dabā, kāpšana baznīcas tornī. " Lai piesaistītu cilvēkus, ekskursijā ir jābūt šova elementiem. Esmu rakstījusi projektus un saņēmusi rajona padomes finansējumu norādēm, un ir doma izgatavot un uzstādīt Karātavu kalnā senos moku rīkus. Cilvēkus interesē arī teikas, nostāsti. Pārsvarā brauc vecāka gadagājuma cilvēki. Ir bijusi interese arī no kaimiņrajonu un pagastu skolām, taču transports ir dārgs, un ekskursijām pietrūkstot naudas. Taču, lai brauktu uz Akvaparku un "Lido", nauda ir. Bieži nākas pārliecināties, ka zināšanas par Latvijas vēsturi bērniem ir visai pieticīgas. Pat par janvāra barikādēm viņi maz ko zina, kur nu vēl par kariem vai viduslaikiem," atzīst D. Eipure. Skatoties vecās fotogrāfijas un klausoties stāstījumu, patiešām rodas ilūzija par ceļošanu laikā. 30.gados Nītaure bija turīgs un apdzīvots pagasts ar aktīvu sabiedrisko dzīvi. Lūk, foto no saieta nama, kur pulcējies vietējās sabiedrības krējums, lūk, pirmais greiders pagasta ceļos, lūk "Mihailovu" māja – pa Zaubes ceļu ienācis viens krievu kurpnieks un sācis strādāt Nītaurē. Klienti bijuši maksātspējīgi, jo drīz viņš uzcēlis māju, vēlāk tur bija fotogrāfa darbnīca. Kurpnieka pēctecis Pēteris Mihailovs kļuva par pareizticīgo priesteri. Lūk, te ir Garais krogs, un ir daudz stāstu par to, kā notika deruma dienas, kad saimnieki nāca līgt kalpus. Tas bija vesels pasākums, kas noslēdzās ar sadzeršanu, ermoņikām un balli. - "Sāpīgi ir pieņemt, ka mēs daudz ko nezinām par savas tautas vēsturi, jo ļoti daudz laika veltām virspusējām nodarbēm. Brīžiem šķiet, ka mēs dzīvojam virtuālā Latvijā, kurā katrs ir par sevi. Nav tādu kopēju nacionālu, patriotisku ideju, kas cilvēkus vienotu. Esam tādi pašķīduši. Tāpēc jau es veidoju šo taku, lai cilvēki, kurus tas interesē, varētu iepazīt pamatus. Vēstures nezināšana rada virspusējību," atzīst Dace Eipure.