Nepilnus divus kilometrus garajā gājiena maršrutā pirmā, zirgu pajūgā vesta, devās košajā Liepājas rajona Nīcas novada tautas tērpā ar ugunssarkanajiem brunčiem tērptā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar dzīvesbiedru Imantu Freibergu, kurš arī ģērbies Nīcas tautas tērpā. Citos pajūgos Valsts prezidentei sekoja kultūras ministre Ingūna Rībena un Rīgas mērs Gundars Bojārs, kā arī visi dziesmu svētku virsdiriģenti un deju svētku virsvadītāji. Viņi pēc nonākšanas pie Brīvības pieminekļa sagaidīja un sveica visus gājiena dalībniekus, kuru gājiens vienotā raibā straumē pa Rīgas ielām plūda aptuveni piecas stundas. Tāpat kā Valsts prezidente, arī Rībena, kā arī Saeimas prezidente Ingrīda Ūdre, ārlietu ministre Sandra Kalniete un Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainārs Baštiks gājiena dalībniekus sagaidīja, tērpušies tautas tērpos. Ilgāk nekā stundu kopā ar valsts amatpersonām, virsdiriģentiem un virsvadītājiem uzturējās arī UNESCO izpildpadomes prezidente Aziza Benani (Aziza Benani), kura aktīvi fotografēja garāmejošos dziedātājus un dejotājus. Benani Latvijā ieradusies, lai iepazītos ar dziesmu svētku pasākumiem un tiktos ar valsts augstākajām amatpersonām. Citu dalībnieku vidū īpaši izcēlās Liepājas puses kolektīvi, kuru gājiena priekšgalā tika nestas uz speciāla statīva saules formā izvietotas 65 metrus garas dzintara krelles, kas ir garākās Latvijā. Garās krelles no akcijā "Atstāj savu dzintaru Liepājas laikā!" savāktajiem dzintariem savērtas "Līvas ciema tirgus" laikā, tās pakāpeniski paredzēts pagarināt un, iespējams, reģistrēt arī Ginesa rekordu grāmatā. Pie Brīvības pieminekļa BNS sastaptais dziesmu svētku goda virsdiriģents Gido Kokars, taujāts par šo svētku iespaidiem, atbildēja vienā vārdā - "Forši!". Kokars apliecināja, ka viņa dziesmu svētku dalībnieka stāžs ir visai iespaidīgs - kopā ar dvīņu brāli Imantu svētkos viņš piedalās jau kopš 1938.gada, kad 17 gadu vecumā abi kā tenori dziedājuši vienā no Gulbenes novada koriem. Bet virsdiriģenta statusā Kokars aizvada devītos Vispārējos dziesmu svētkus pēc kārtas, kopš 1970.gada. No Liepājas puses atbraukušais virsdiriģents Jēkabs Ozoliņš BNS atzina, ka šos svētkus nekādi nevar salīdzināt, piemēram, ar 22. Rīgas 800 gadu jubilejai veltītajiem dziesmu svētkiem, kas notika 2000.gadā. "Tie bija veltīti galvaspilsētas jubilejai, šie - dziesmu svētku 130 gadu jubilejai, tie nav salīdzināmi jēdzieni. Man patīk, ka šie svētki izceļas ar pasākumu daudzveidību, labas atsauksmes esmu saņēmis par jauniešu koru koncertu, vēl priecē arī tas, ka atsevišķs koncerts bija sieviešu un vīru koriem. Un cepuri nost rīkotāju priekšā, viņi šai rekordīsajā laikā ir izdarījuši kultūras jomas varoņdarbu. Turpretī, ja dziesmu svētku 130 gadu jubilejā svētku nebūtu, tā būtu nacionālā katastrofa," pauda Ozoliņš. Viens no deju svētku virsvadītājiem Jānis Purviņš, kurš ikdienā vada tautas deju ansambli "Līgo", BNS atzina, ka šobrīd atrodoties "kaut kur starp zemi un debesīm." "Deju svētki jau ir beigušies un pieder vēsturei, taču es vēl neesmu apradis ar šo domu. Turklāt kopīgie svētki vēl turpinās, tāpēc sajūtas ir tādas mazliet dīvainas. Protams, ka mazliet žēl, ka triju gadu darbs izdejots pāris koncertos, taču vienlaikus ir gandarījums par padarīto." Purviņš apliecināja, ka viņš kā virsvadītājs aizvadījis tikai otros "lielos" deju svētkus, bet pirms tam vadījis vienus skolēnu dziesmu svētkus, kā arī pats dejojis divos. Gājiens sākās Viesturdārzā un turpinājās pa Ausekļa ielu, tad Kronvalda bulvāri, pa Basteja bulvāri un noslēdzās pie Brīvības pieminekļa. Līdzīgi kā Rīgas astoņsimtgades svinību laikā iepretim piemineklim bija novietots lielais ekrāns, uz kura, ienākot katram kolektīvam, redzami skati no kolektīva dzīvesvietas, gājiens tāpat bija redzams Latvijas Televīzijas tiešraidē. Gājienā soļoja visi šo svētku dalībnieki - 319 kori, 538 deju kolektīvi, 51 amatieru pūtēju orķestris, seši profesionālie pūtēju orķestri, 105 tautas lietišķās mākslas studijas, 30 folkloras kopas, 45 koklētāju ansambļi, trīs simfoniskie orķestri un kamerorķestris, kopumā vairāk nekā 33 tūkstoši cilvēku. Pirms svētku gājiena Valsts prezidente un Rīgas mērs Viesturdārzā atklāja piemiņas zīmi Latvijas himnas autoram Baumaņu Kārlim, kas turpmāk papildinās dziesmu svētku simtgadei veltīto kompozīciju. Dziesmu svētku simtgadei veltītais arhitektoniski skulpturālais ansamblis papildināts ar divu bronzas ciļņu kompozīciju - Baumaņu Kārļa portretu un valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" pilnu teksta un nošu, Baumaņu Kārļa paraksta faksimila un dzīves gadskaitļu (1835 - 1905) atveidojumu, kā arī atjaunotu dziesmu svētku simtgades piemiņas zīmi - bronzā veidotu ozola vainagu ar gadu skaitli 100 centrā. Baumaņu Kārļa oriģināldziesma "Dievs, svētī Latviju!" pirmo reizi atskaņota tieši pirms 130 gadiem, 1873.gada 8.jūlijā (26. jūnijā) Pirmo latviešu dziesmu svētku atklāšanā Rīgas Latviešu biedrības nama zālē. Bronzas piemiņas zīmes izveidošana, pieminekļa restaurācija un labiekārtošana Rīgas domei izmaksāja vairāk nekā 14 700 latu, projektu izstrādāja māksliniece Antra Baumane, bareljefu veidojis tēlnieks Bruno Strautiņš, konsultants ir muzikologs Oļģerts Grāvītis. Svētdienas vakarā Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies dziesmu svētku noslēguma koncerts. Katra no koncerta daļām - Upju, Ezeru, Avotu, Zvaigžņu un Jūras balsis - veltītas katram novadam, katrā daļā piedalīsies novadu folkloras kopas. Fināla daļa - Asinsbalss - veltīta šodienas Latvijai. Koncertam būs pieci virsdiriģenti, būs dzirdami vairāki oriģināldarbi, bet tas noslēgsies ar Jāzepa Vītola "Gaismas pili". Koncertā piedalīsies 226 jauktie kori, 68 sieviešu kori, 25 vīru kori, 35 pūtēju orķestri, 10 koklētāju ansambļi, 40 deju kolektīvi, kā arī Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris un Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas zēnu koris. 23.Vispārējie latviešu dziesmu svētki iesākās 29.jūnijā.