Dzintars Čīča: "Esmu un būšu latviešu vieglā mūzikas žanra pārstāvis"

Intervija
Elza Jēkabsone
, Sadaļas SEJAS redaktore
Dzintars Čīča: "Esmu un būšu latviešu vieglā mūzikas žanra pārstāvis"
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Publicitātes foto

Dziedātājs Dzintars Čīča kopā ar Kasparu Antesu 2019. gada pavasarī uzstāsies Latvijas pilsētās ar jaunu dziesmu programmu. Kamēr notiek gatavošanās šai koncertu sērijai, TVNET sazinājās ar dziedātāju, lai noskaidrotu, kas mainījies viņa dzīvē gada laikā un kādi ir viņa nākotnes plāni.

Kurā valstī tu pašlaik uzturies?

Joprojām strādāju Anglijā.

Vai vēl aizvien strādā turpat, kur pirms gada, kad pēdējo reizi intervēju tevi?

Strādāju par klientu konsultantu uzņēmuma “Amazon” produkcijas bāzē Piterboro. 

Kā rit tava ikdiena un kā tajā iekļaujas mūzika?

Mana ikdiena Anglijā ir lielākoties darbs, brīvajās dienās - boksa treniņi. Mūziku es klausos pirms gulētiešanas, tad arī mācos savas jaunās dziesmas. Paldies Dievam, plānotie koncerti man neļauj atslābt - jāmācās jauni darbi.

Ko varam gaidīt no taviem koncertiem 2019. gada sākumā?

Tā kā mans repertuārs vairs nav iedomājams bez Kaspara Antesa rakstītajām dziesmām, 2019. gada pavasara koncerttūrē atkal būsim kopā gluži kā 2011. gadā, kad sākām savu sadarbību. Kopš tā laika klausītāji mums bieži jautā - kad atkal uzstāsimies duetā. Jāteic gan, ka Kasparu uz to pielauzt nav viegli, jo viņš ir izvēlējies rakstīt dziesmas, nevis tās dziedāt. Tomēr šajā programmā viņš būs kopā ar mani uz skatuves. Galu galā pa šiem gadiem kopā esam radījuši klausītāju iemīļotās dziesmas “Likteņlīnijas”, “Dzīve kā seriālā”, “Meitene un lauku zēns” u.c. Koncertā skanēs gan jaunākās speciāli man sarakstītās Kaspara dziesmas, gan sirdi plosošas čigānu tautasdziesmas.

Ko tu dari, lai izklaidētos?

Es jau sen neizklaidējos tā, kā to lielākā daļa mēdz darīt.

Alkoholu nelietoju jau vairākus gadus, klubi un tusiņi man nepatīk.

Es izklaidējos sportojot, labi uzēdot vai skatoties filmas.

Vai tev patīk dziedāt karaoki? 

Nepatīk gan. Man pilnībā pietiek ar to, ka dziedu koncertos savas dziesmas.

Kādu mūziku tu klausies ikdienā? Kas ir tavi mīļākie izpildītāji?

Man lielākoties patīk vecie labie. Un vairāk pat nevis viņu mūzika, bet tas, kā viņi strādā uz skatuves, dziesmu ierakstos - tie ir Maikls Džeksons, Džeimss Brauns, Toms Džons, Frenks Sinatra, Maikls Bublē. Patīk arī krievu mūzika, īpaši Nikolajs Baskovs un Aleksejs Čumakovs.

No kā tu iedvesmojies savā daiļradē?

No šiem mūziķiem arī iedvesmojos, bet arī mēģinājumu process mani iedvesmo. Mēģinājumu laikā vienmēr man rodas jaunas idejas.

Kā tavu muzikālo darbību ietekmējusi romu kultūra? Ko esi no tās ielicis savā mūzikā?

Romu kultūra mani nevis ietekmē, bet tā vienkārši manī ir kopš dzimšanas. Tas ir tikpat dabiski kā mani mati, acis un čigānu valodas zināšanas.

Es esmu čigāns un ar to arī atšķiros citu Latvijas dziedātāju vidū - šīs kultūras īpatnības veido manu dziedāšanas manieri, kustības, gaumi un stilu.

Man paveicies, ka arī manu dziesmu autors Kaspars ir čigāns un viņš vislabāk jūt, kāda dziesma man labi skanēs. Mūsu dziesmas ir it kā latviešu valodā, tomēr to skanējums ir čigānisks.

Vai esi domājis pievērsties, piemēram, pašlaik tik populārajai elektroniskajai vai deju mūzikai?

Es nekad neesmu šaubījies par mūzikas žanru, kurā muzicēju, - estrādi un šlāgermūziku. Un man nekad nav bijis iemesla apsvērt vajadzību pievērsties citam žanram. Uzskatu, ka sevi atradušam mūziķim, kuram ir sava stabila auditorija, nav jāeksperimentē un jāmainās. Tie mūziķi, kas to dara, acīmredzot nejūtas vajadzīgi tajā, ko viņi dara. Vienīgās pārmaiņas manā muzikālajā darbībā ir arvien jaunas dziesmas, jaunas programmas. Es zinu, ko mani klausītāji no manis gaida. Man netrūkst piedāvājumu no dīdžejiem, kuri vēlas ar mani sadarboties, bet nē, es esmu un būšu latviešu vieglā mūzikas žanra pārstāvis.

Vai Latvijā iespējams izdzīvot, nodarbojoties tikai ar mūziku?

Ir iespējams, taču tad ir jābūt gatavam uz visu - jābūt ar mieru koncertēt arī tādos apstākļos, kas ir pretrunā ar tavām vēlmēm un priekšstatiem. Vienubrīd es tā darīju un sapratu - ja tā turpināšu, man pazudīs vēlme muzicēt.

Tāpēc nolēmu - labāk veidošu gadā vienu programmu un pats ar savu komandu organizēšu savus koncertus pilsētās un zālēs, kuras man patīk un kuras ir atbilstošā līmenī.

Ar ko, nodarbojoties ar mūziku, iespējams vislabāk nopelnīt? 

Vismazāk - ar albuma izdošanu. Ar šo bezjēdzīgo lietu es neaizraujos. Vislabāk var nopelnīt, spēlējot visur, nešķirojot vietas un pasākumus. Tomēr mūziķis nevar domāt par šo tēmu - tas ir bīstami. Līdzko sāksi skaitīt, kur vairāk tev samaksās, tā drīz vien zaudēsi formu un patiesu interesi muzicēt.

Runājot par formu, fotogrāfijās ar tevi var redzēt, ka vari lepoties ar trenētiem muskuļiem. 

Vismaz trīs reizes nedēļā apmeklēju boksa treniņus un paralēli vēl trenažieru zāli. Slodze ir gana liela.

Kāda ir tava ikdienas ēdienkarte, lai uzturētu sevi šādā formā?

Īpaši sevi neierobežoju ēdiena ziņā. Bet trekni ēdieni man nepatīk. Un ļoti vēlu vakaros man nekad negribas ēst.

Kas ir tavi iecienītākie neveselīgie našķi?

Ik pa laikam ēdu čipsus un "Snickers".

Kas jauns tavā privātajā dzīvē? Pērn dzeltenā prese ziņoja, ka esi brīvs vīrietis. Vai tā ir joprojām?

Beidzot es par šo jautājumu klusēšu. Šī ir viena no lietām, ko šogad sapratu, - par attiecībām nevar runāt publiski. Diemžēl sabiedrības acs, varbūt pat neapzināti, ir tomēr ļauna.

Vai esi kādreiz lietojis iepazīšanās aplikāciju "Tinder"? 

Nekad. Man nav problēmu iepazīties reālajā dzīvē. Un diez vai man ticētu, ka tas, kas bildē, patiesībā arī esmu es. Man ir teikuši, ka ar manu bildi ir bijuši profili dažādos iepazīšanās portālos.

Lai jau ņemas, kas ta man!

Pēdējā intervijā ar mani atbildēji, ka noteikti gribētu veidot attiecības un ģimeni ar meiteni no Latvijas, veidot ģimenes ligzdiņu šajā valstī. Vai tavas domas ir mainījušās?

Es vairs neesmu tik kategorisks. Es vairāk sāku uzticēties liktenim.

Cik lielu ģimeni tu gribētu? Vienu, divus, trīs, četrus bērnus vai vairāk?

Tik, cik Dievs dos.

Kādai jābūt tavai ideālajai sievietei un kāpēc?

Visa pamatā ir mīlestība, tad arī būs viss ideāli.

Mūsdienās ļoti aktuāla sieviešu vidū ir mākslīga sava izskata uzlabošana. Kāds ir tavs viedoklis par plastiskajām operācijām, lūpu “uzpumpēšanu”, botoksu?

Ja cilvēks pats sev to visu dara, tā ir viņa darīšana, tāpēc nekā nosodāma tur neredzu. Ja kāds liek citam ko tādu darīt, tas gan ir nosodoši. Iespēju robežās plastiskās operācijas ir saprotamas, sevišķi tiem, kam darbs ir saistīts ar izskatu un publisko darbu.

Vai sievietei, tavuprāt, ikdienā jālieto kosmētika?

Nav obligāti.

Vai sievietei, tavuprāt, piedienas būt tetovētai?

Nedaudz un gaumīgi - tas ir smuki.

Runājot par to, kas tevi vēl sagaida, - kādi ir tavi nākotnes plāni, ja neskaita uzstāšanos Latvijā šajā pavasarī?

Darbs pie pavasara programmas ir gana apjomīgs, lai tie šobrīd būtu mani vienīgie lielie plāni. Visu nevar gribēt, un arī jāpaļaujas uz to, kas dzīvē notiek un notiks. Tad jau redzēs.

Kur tu redzi sevi pēc pieciem gadiem?

Galvenokārt mūzikā un uz skatuves. Tā ir mana lieta. Tas, ka peļņas nolūkos man ir jādara citi, ar mūziku nesaistīti darbi, manus mērķus nemaina.

Es būšu mūzikā. 

Kā jau ziņots, Dzintars nesen laida klajā pirmo dziesmu no jaunās koncertprogrammas - tai dots nosaukums “It kā pa jokam”.

“Lai arī dziesma ir ļoti pozitīvos ritmos, patiesībā tā stāsta par sapņu zaudēšanu, par to, ka nesagaidi to, ko gaidīji,” stāsta Dzintars Čīča. “Man šis 25. dzīves jubilejas gads liek pārvērtēt savas vēlmes un apzināties, ka ne viss, ko esi iedomājies, tev patiesībā ir vajadzīgs.”

Jaunā singla mūzikas un teksta autors Kaspars Antess: “Varbūt tāpēc klausītājiem tik ļoti patīk mūsu kopdarbi ar Dzintaru - mēs dziedam par savu dzīvi, saviem uzskatiem un piedzīvoto.”

Tēmas
Lasītākais šobrīd
Top raksti
Uz augšu