Kā aģentūrai LETA sacīja kāds ilggadējs "Liepājas dzintara" apmeklētājs, ir patiesi skumji noskatīties, kā Liepājas leģenda - "Liepājas dzintars" - "tiek metodiski iznīcināta un devalvēta līdz šaurai, īpašai pietuvinātu pilsoņu grupiņai, peļņu nesošam komerpasākumam". Pirms dažiem gadiem, neskatoties uz dažām organizatoriskām nepilnībām, festivāla dvēsele bija dzīva, tā būtība un atmosfēra bija īpaša, tikai "Liepājas dzintaram" raksturīga. "Kopumā pasākums bija nevis konceptuāli un atmosfēriski viengabalains, pie kura bijām pieraduši jau no bērnu dienām un kurš ar šo vārdu mums asociējas, bet gan kaut kādu atsevišķu sadrumstalotu koncertiņu virkne bez kopējas režijas," sacīja liepājnieks, kurš vēlējās palikt anonīms. Tajā pašā laikā mēs visi labi atceramies, ka “Liepājas Dzintars” ir ne tikai viens no pilsētas simboliem, bet arī starta punkts jaunajām grupām. Paņēmi “Liepājas Dzintaru” – sāc domāt par lielām lietām. Vismaz par kontraktu ar solīdu ierakstu kompāniju. Taču devalvācija šobrīd notiek ne tik daudz ar organizatoriskām lietām (te pie vainas ekonomiskās problēmas), kā ar festivāla prestižu kā tādu. Uzvarētāja tituls, protams, ir patīkams, taču reāli tas nekādus īpašus “bonusus” māksliniekiem vairs nedod. Grūti arī pārmest pasākumam komercializāciju. Lūk, tikai “pliki” cipari – no festivāla budžeta, kas ir Ls 50 000 Liepājas dome tam no pilsētas budžeta atvēlējusi Ls 14 000, pārējā ir “Remiksa” nauda, un līdz ar to būtu jāsaprot, ka Salavecis festivālu nerīko. Tiesa, ir arī žēlabas par organizatoriskas dabas jautājumiem – 12 dienā rīkot konkursantu uzstāšanos ir mazliet dīvaini, jo grupas taču spēlē ne tikai žūrijai, bet arī vienkāršiem mirstīgajiem apmeklētājiem. Arī paši žūrijas locekļi ir nedaudz sarūgtināti par šādām pārvērtībām. Tā Aigars Grāvers atzīst festivālu par pelēcīgu un arī redz “Liepājas Dzintara” imidža lejupslīdi. Savukārt galvenais rīkotājs Aivars Hermanis visu vienkārši un loģiski izskaidro: joprojām ir saglabāta "Liepājas dzintara" prioritāte - tas ir mūzikas festivāls, kurā skan dzīvā mūzika, taču viņš apšauba, vai šodienas apstākļos jaunās konkursa grupas festivāla vakara koncertos spētu savākt publiku. Kā rezultātā secinājumu varam izdarīt tikai vienu – pasākums zaudē savu galveno funkciju atklāt jaunas grupas. Bet nu pietiks par bēdīgo. Uzvarēja “Mame” tādējādi atkārtojot pazīstamo taciņu – vispirms “Sinepes Un Medus”, tad “Liepājas Dzintars”. Toties otrajā vietā, un nevienu tas nepārsteidza – rezervē palikušais “Aparāts”, kas pierādīja, ka ir viena no svaigākajām un novatoriskajām latviešu grupām. Kā atzina paši organizatori, tad esot bijusi ļoti veiksmīga reģionālā atlase, un patīkami, ka var uzzināt kaut ko arī par grupām, kuras ne pa radio dzirdēsi, ne avīzē par tām izlasīsi. Taču iespēju vajag dot. Visbeidzot aizvien tiek piedomāts par ko īpašu “Liepājas Dzintarā”, un šoreiz tā bija radio tiešraide, kā arī “Pienvedēju” albuma prezentācija. Jo vairāk būs šādu “odziņu”, jo ticamāk, ka festivāls būs dzīvotspējīgs. (Rakstā izmantoti ziņu aģentūras LETA materiāli).