"Viena no lielākajām vērtībām, kas cilvēkam var būt, tā ir vārda brīvība. Ar patiesu apbrīnu lūkojos uz cilvēkiem, kuri šo vērtību nepazaudēja padomju laikos un darīja visu iespējamo, lai kādu dienu man un maniem vienaudžiem būtu iespēja paust savu viedokli neatkarīgā Latvijā. Valstī, kurā mēs ne tikai varam paust savu viedokli, nebaidoties no represijām, bet vārda brīvību aizsargā arī mūsu Satversmes 100. pants. Piedalīšanās vēlēšanās ir cieņa ne tikai pret tiem, kuri cīnījās, lai mums būtu šāda iespēja, bet arī cieņa pašiem pret sevi kā daļu no neatkarīgās Latvijas - nestāvēt malā un iesaistīties.
Mēs nevaram prasīt no valsts “zelta kalnus”, ja paši nevaram aiziet līdz vēlēšanu urnai. Es tiešām nespēju atrast nevienu labu, spēcīgu argumentu, pēc kura uzklausīšanas es teiktu - jā, varbūt tiešām nav nepieciešams iet vēlēt.
Es piedalīšos vēlēšanās un aicinu to darīt ikvienu Latvijas valsts pilsoni. Jau četrus gadus paralēli darbam TV un radio es strādāju arī par vidusskolas skolotāju. Pasniedzot retoriku, manā mācību programmā veiksmīgi integrējas arī aktuālie notikumi gan Latvijā, gan pasaulē. Nereti aicinot skolēnus paust savu viedokli par politikā notiekošo, saņemu atbildi - “bet mani politika neinteresē”. Es, protams, nevaru pārmest, ja sešpadsmitgadīgu jaunieti garlaiko kohēzijas fondu apguve vai normatīvo aktu kvalitāte. Bet viņu, tāpat kā mūsu katra, ikdiena ir tiešā veidā saistīta ar politiķu pieņemtajiem lēmumiem - mācību saturs, Latvijas iedzīvotāju tiesības, drošība, daba (ar kuru mēs tik ļoti lepojamies, bet reizēm, šķiet, aizmirstam, ka zaļi meži un tīrs gaiss nav nemaz tik pašsaprotama valsts vērtība), medicīna un galu galu galā cenas veikalos - tas viss ir politiķu rokās.