Taujāts, vai holokausts visus neatkarības gadus ir bijusi tabu tēma, viņš atbild apstiprinoši. "Jā, domāju, ka tas palicis kā padomju mantojums. Savā ziņā tas ir paradoksāli, ka holokausts bija tabu tēma, jo padomju vara šo kara pieredzi būtu varējusi aktīvi izmantot kā propagandu," viņš saka. "Turklāt latviešiem tā ir pretrunīga tēma, jo bija gan tie, kas ebrejus glāba, - un tādu, kā lēš Marģers Vestermanis, vienīgais, kurš izdzīvojis Rīgas geto un joprojām pēta šos jautājumus, iespējams, bija ap 800 -, gan arī tie, kas bija slepkavas."

Viņš uzskata, ka tolaik lielākā sabiedrības daļa bija pasīva.

"Šāda veida tēmas kļūst par tabu, kad negribam redzēt ne labo, ne slikto, mēģinot izvairīties, jo tās veido pārāk aktīvu sociālu sadursmi,"

viņš komentē. 

Filma par ebreju glābēju Žani Lipki, viņaprāt, izraisījusi kvalitatīvu un vajadzīgu diskusiju. "Tas liecina - sabiedrībai bija vajadzīgs divdesmit astoņu gadu noilgums pēc neatkarības atjaunošanas, lai par šādām tēmām būtu iespējams runāt citā kvalitātē."