No 4. aprīļa Latvijas kinoteātros sāk demonstrēt režisora Fransuā Ozona reālos notikumos balstītu spēlfilmu "Paldies Dievam" (Grâce à Dieu, 2018). Berlīnes kinofestivāla “Grand Prix” ieguvusī filma vēsta par kristīgās baznīcas un pedofīlijas jautājumiem.
Ozons: “Manuprāt, baznīca ir gatava pārmaiņām un tās vēlas” (4)
Pirms četriem gadiem Francijas plašsaziņas līdzekļos priesteris Bernārs Prenā pirmoreiz tika apsūdzēts pedofilijā, un tagad režisors Fransuā Ozons izrādījis dzimtenē un Berlīnes kinofestivālā reālos notikumos balstītu spēlfilmu par pedofilijas upuriem “Paldies Dievam”. 7. martā kardinālam Filipam Barbarēnam tika nolasīts tiesas spriedums – atzīta viņa vaina, jo viņš nav ziņojis par savas diecēzes priesteri.
Filmas sižets vēsta par trīs reālām personām Aleksandru, Fransuā un Emanuelu, kurus skautu nometnē seksuāli izmantojis prieteris B. Prenā. Uzzinājis, ka priesteris vēl joprojām ir saskarē ar bērniem, Aleksandrs vēršas policijā. Kopā ar Fransuā, Emanuelu un citiem cīnoties par taisnīgumu, viņi dibina biedrību “Brīvais vārds” (La Parole Libérée). Tās vietnē jau reģistrējušies 85 priestera pedofila upuri.
Filmas turpinājums dzīvē
7. martā Lionas kardināls Filips Barbarēns atzīts par vainīgu, jo nav ziņojis par priesteri pedofilu B. Prenā, un nosacīti notiesāts uz sešiem mēnešiem ieslodzījumā. Kardināla advokāts Žans Feliks Lučanī tūlīt pēc sprieduma nolasīšanas paziņoja, ka iesniegs apelāciju. Pēc sprieduma F.Barbarēns iesniedza Romas pāvestam atlūgumu. Viņš ir visaugstākā ranga pedofilijas skandālā iesaistītā Baznīcas amatpersona. B. Prenā prāvai jānotiek šā gada beigās.
Baznīcas cīņa pret Ozonu
“Šī nav filma par labajiem un sliktajiem puišiem, viss ir daudz sarežģītāk. Notikušais ietekmējis ne vien cietušos, bet arī viņu ģimenes, un es centos to parādīt filmā,” saka režisors. Lai gan Ozons centies notikumus atainot pēc iespējas objektīvi, viņš kopā ar filmas producentiem kritis baznīcas nežēlastībā. B. Prenā advokāts iesūdzējis filmas veidotājus tiesā, lai pārceltu filmas pirmizrādi, motivējot šo prasību šādi: ““Paldies Dievam” var ietekmēt prāvas gaitu.” Baznīcas darbiniece Režina Mēra arī iesūdzējusi producentus tiesā, prasot, lai filmā netiktu minēts viņas vārds. Abas prasības noraidītas, un filma “Paldies Dievam” sekmīgi tiek demonstrēta Francijā.
“Kad cenšamies pārtraukt klusēšanu, vienmēr jāsastop pretestība. Diez vai tā ir nejaušība, jo filma ir vērsta pret kopatbildību, un tā vienmēr ir saistīta ar noklusēšanu,” režisors saka par filmas pretiniekiem.
“Manuprāt, baznīca ir gatava pārmaiņām un tās vēlas. Daudziem katoļiem ir apnicis, ka viņu reliģija asociējas ar pedofiliju. Viņi vēlas, lai Baznīca beidzot tiktu ar to galā reizi par visām reizēm.”
Par spīti baznīcas centieniem aizliegt filmas demonstrēšanu Francijā pirmajā izrādīšanas dienā pārdeva gandrīz 50 000 biļešu. Viena no sekmīgākajām franču filmas pirmizrādēm savā valstī.
Filma uzņemta stingrā slepenībā
Kopš paša sākuma Ozons slēpa filmas sižetu, stāstīja medijiem, ka jaunā filma būs stāsts par trim bērnības draugiem, kuri atkal tiekas 40 gadu vecumā. Pat filmas “Paldies Dievam” nosaukums tās uzņemšanas laikā bija “Aleksandrs”, lai nepievērstu baznīcas uzmanību.
Gandrīz viss uzņemts ārpus Lionas. “Nolēmām Lionā filmēt tikai baznīcu eksterjeru. Interjerus uzņēmām Beļģijā un Luksemburgā. Mēs pat nemēģinājām Lionā lūgt filmai finansiālu palīdzību. Liona ir ļoti katoliska pilsēta, mēs zinājām, cik cieša ir iedzīvotāju saikne ar Baznīcu. Mēs vēlējāmies palikt neatkarīgi un nepakļauties nekādai cenzūrai.”
Filmas reklāmkadri.