Festivāla programma klausītājiem piedāvās dzīvo elektronisko mūziku robežās no neparasta tehno, bezkompromisu industriālās un ekscentriskas trokšņu mūzikas līdz pat leģendāra elektro skanējumam un novatorai deju mūzikai. Pulcējot pasaules mēroga zvaigznes un spilgtākos vietējos talantus, šogad īpašs uzsvars likts uz spilgtiem un performatīviem priekšnesumiem, rosinot apmeklētājus ne tikai klausīties un dejot, bet arī iesaistīties - kļūstot par aktīvu daļu no mūzikas baudīšanas pieredzes un atgādinot sev, ko nozīmē pieredzēt īsti utopisku reiva piedzīvojumu.

Festivāla galvenā nakts norisināsies iespaidīgajā Sarkandaugavas Industriālajā parkā – Fon Trompovska kvartālā, otrais vakars - klubā Golden Ģertrūdes ielā 33/35. Šogad festivāla programma 30. maijā piedāvās apmeklēt elektroniskās mūzikas interesentiem saistošas lekcijas un meistarklases, kas tiek rīkotas sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras radošo industriju inkubatoru Magnetic Latvia un Gētes Institūtu, vairāk informācija par festivāla norisēm pieejama internetā.

Šogad festivālā aicināti uzstāties: Arma Agharta (Lietuva), AUX88 (ASV), Banyk (Ungārija), Baseck un Feliša Ledesma ar projektu Cruel World II (ASV), BR-laser (Austrija), Coast2c (ASV), Eiriks Brandals (Norvēģija), Emptyset (Apvienotā Karaliste), Kaspars Rolšteins (Latvija), KODEK (Latvija), Marta SmiLga (Latvija), Metapattern (Austrālija), Mixmaster Raitis (Latvija), MonoB vs NoroE (Francija), Multilux (Latvija), Nikola Negorod (Latvija), OGJ (Čehija), Origo Boys (Latvija), Rons Atejs (ASV), SKD (Latvija), Tatsuja Takahaši (Japāna), Tobiass Fon Hofstens (Zviedrija), T.Raumschmiere (Vācija), Pīters Kirns (Vācija), Puffin (Latvija), Wickiss (Latvija).

Biļetes pieejamas biļešu servisa pārdošanas punktos un internetā.

Festivāla nedēļā piedāvājam sarunu ar leģendāro Detroitas apvienību Aux88.

Kīts Hamiltons un Tomijs Takers kopā uzstājas jau trīsdesmit gadu. Sākotnēji kā RX-7, vēlāk Sight Beyond Sight un visbeidzot kā AUX88 – duets, kas pazīstams kā Detroitas elektro un tehno mūzikas pionieri. Smagnējo basa skaņu piesātinātais tehno AUX88 izpildījumā nav zaudējis aktualitāti, lai gan 1993. gadā izdotais albums "My A.U.X. Mind" elektroniskās deju mūzikas vēsturē ieguvis jau teju arhetipa statusu. Festivāla Kontaktor organizatore Elīza Āboltiņa fiksēja Lizas Blanningas sarunu ar AUX88 eksperimentālās mūzikas festivālā Intonal, kas norisinājās Malmē, Zviedrijā.

Jūs sākotnēji uzstājāties kā kaveru grupa, kas izpilda citu radītu mūziku, piemēram, Afrika Bambaataa "Planet Rock" vai Cybotron "Clear"?

Tomijs: Jā. Mēs uzstājāmies skolās, festivālos, koledžās un izpildījām kaverus. Es nācu no dejotāju aprindām, Kīts bija dīdžejs. Tā arī satikāmies  – jo mīlējām vienu un to pašu mūziku. Bija jautri, tāpēc sākām kopā uzstāties.

Kad tas sākās?

Tomijs: Uzreiz pēc vidusskolas.

Kīts: Mēs sākam aptuveni 20 gadu vecumā. Es nekad nebiju spēlējis taustiņus – klasiskā grupā biju bundzinieks, Tomijs bija tas, kurš spēlēja taustiņinstrumentus. Reiz pagrabā trenējoties, kāds viesis redzēja Tomiju spēlējot dziesmas manuāli un vaicāja, kāpēc neizmantojam sekvencēšanu? Tajos laikos mums nebija ne jausmas, ko tas nozīmē izmantot sekvenceri. Tas, visticamāk, bija ap 1984. gadu. Galu galā tas lika mums kļūt labākiem.

Izpildīt citu radītas dziesmas kļuva arvien vienkāršāk un vienkāršāk, līdz nokļuvām līdz domai: kāpēc gan pašiem nesākt radīt mūziku?

Un tad jau parakstījām līgumu ar pirmo izdevniecību, turklāt aiz nejaušības - tāpēc, ka iesniedzām neīsto kaseti. Tas bija drīzāk Cybotron mūzikai līdzīgs materiāls, nevis hausmūzika – kā sākotnēji plānots. Tolaik darbojāmies ar dažādiem projektiem – Cybian Sight bija hausmūzika, AUX88 - elektro, Optic Nerve – tehno, K1 kā dīdžejs...

Kad pirmoreiz dzirdējāt Cybotron daiļradi, jūs nemaz nezinājāt, ka šī mūzika nāk no Detroitas, pareizi?

Kīts: Mēs esam no Austrumu Detroitas, no hūda. Jā, mums nešķita, ka Detroitā kāds varētu radīt šādu mūziku. Domājām, ka esam vienīgie, kam tā patīk, un bijām pārliecināti, ka nav neviena, kas nodarbojas ar ko līdzīgu.

Cybotron "Clear" bija hits nacionālā līmenī, ne tā?

Kīts: Vēl pirms Clear par hitu kļuva Cosmic Cars, to regulāri varēja dzirdēt no automašīnām un pa radio – visas dienas garumā.

Reizēm cilvēki piemirst, cik populāra šī mūzika bija. Tā nebija underground vai alternatīvā mūzika. Turklāt attiecībā uz jums tas attīstījās tik tālu, ka nonācāt līdz sešiem dažādiem projektiem jūsu divu starpā vien. Pastāstiet, kādi bija klubi 80. gadu beigās! Kā bija tajos dīdžejot un uzstāties dzīvajā?

Kīts: Tajā laikā tas bija melnādaino cilvēku pūlis, kas apmeklēja pasākumus un klausījās šādu mūziku. Deviņdesmito gadu sākumā parādījās dažādība. Tad arī guvām mācību, ka cilvēki sāk mazāk apmeklēt pasākumus regulāri, jo katru reizi uzstājas vieni un tie paši mākslinieki. Mēs to negribējām, tāpēc tagad uzstājamies Detroitā varbūt reizi piecos gados. Taču tad, kad tas notiek, cilvēki prāto, ko no mums gaidīt šoreiz.

Nereti dzirdam par Detroitas klasiķiem, kas paši neuzstājas Detroitā. Kāds tam šobrīd ir iemesls? Vai nav elektroniskās mūzikas scēnas?

Tomijs: Jā, iemesls ir tieši tāds, ka nav scēnas.

Kīts: Ja mēs uzstājamies Detroitā, tad sapulcēsim visus. Mums būs gaismu šovs, dejotāji un viss pārējais.

Kā jūs domājat, jaunā paaudze ir ieinteresēta apmeklēt jūsu uzstāšanās vai tie drīzāk ir vecāka gadagājuma cilvēki?

Tomijs: Šobrīd ir gan jauni, gan veci. Ir gan tie, kas sāka apmeklēt ballītes tad, kad to sākām darīt mēs, gan arī jaunāka gada gājuma cilvēki, kam mūsu mūzika šķiet interesanta.

Kīts: Jaunajai paaudzei patīk dejot. Viņi nemaz nezina tās dziesmas, kas ir lēnākas. Viņi dod priekšroku visam ātrajam.

Vai Detroitā bija cieša kopiena mūziķu un mākslinieku starpā?

Kīts: Ļoti, cilvēki mēģināja viens otram palīdzēt.

Tomijs: Tie bija mūsu cilvēki.

Kīts: Mēs bijām priekšā savam laikam – mums bija trīs studijas, un bijām viena no pirmajām grupām, kas uzstājās dzīvajā. Reizēm mums tika jautāts, kāpēc mēs vienkārši nedīdžejojam. Taču es negribēju būt pazīstams kā dīdžejs, izņēmums ir projekts K1. Kad uzstājos dzīvajā, gribu būt pazīstams kā mākslinieks.

Vai šī kopiena pastāv arī šobrīd, kad visi ir nostiprinājuši savas karjeras un vada aizņemtas dzīves?

Kīts: Ir citādi – man ir ģimene, divas meitas. Taču, kad tiekamies (kopienā iesaistītie cilvēki), ir ļoti labi. Katrs mēģina darīt to, ko viņš dara, un rūpēties par savu ģimeni. Mēs – Aux88 -  mēģinām strādāt citādi. Negribam būt zināmi kā nostalģiska grupa, tāpēc izdodam un gribam izdot daudz jaunas mūzikas. Vēl joprojām ir ļoti daudz cilvēku, kas mūs nezina. Mums bija projekts Black Tokyo, ko Tomijs izveidoja, – ilgi tūrējām ar divām japāņu meitenēm, tas bija tehno ar elektro noskaņām. Daudz cilvēku nemaz nezina, cik daudz darba ieguldām šajā visā. Es negribu kļūt slavens tikai tad, kad kāds no mūsu grupas nomirst, – kā tas notika ar Drexciya.

Video "Aux88" Koncertā.

Interesants aspekts jūsu daiļradē ir tas, ka nereti akcents likts uz balss izmantojumu. Kas, jūsuprāt, ir sarežģītākais mūzikas radīšanas procesā?

Tomijs: Vissarežģītāk ir rakstīt vārdus. Mēs sākām to darīt, jo strādāt tikai ar instrumentiem kļuva garlaicīgi.

Kīts: Mēs domājām, kā pārdot vairāk ierakstu. Gribējām, lai tie skan kā Electro Techno. Iedvesmojāmies no Kraftwerk, Huana Atkinsa un citiem. Un tagad, dzirdot mūsu ierakstus, pat ja tos nav zinājuši iepriekš, cilvēki atpazīst – tas ir Aux88.

Zināms, ka tehno bija futūrisma deklarācija. To minēja Džefs Milzs. Iecere nebūt nebija radīt pavadījumu ballītēm. Vai jūs tam piekrītat arī šodien?

Kīts: Jā, pavisam noteikti. Mēs turpinām asociēties ar to visu – tehno. Nākotne, tehnoloģijas, kosmoss. Tāpēc, ka esam nūģi, mums patīk sci-fi un viss pārējais.

Tagad tehno ir vairāk nekā 30 gadu vecs. Vai tā vēl joprojām ir futūrisma deklarācija?

Kīts: Mums tā ir. Tā patiesi ir mūsu mūzika. Taču ļoti daudz cilvēku no elektroniskās mūzikas industrijas tajā ieleca, jo tā kļuva stilīga, un tikpat daudz cilvēku, kas tajā bija, vairs nav.

Nezinu vai piekritīsiet man, taču šķiet, ka Eiropa daudz labāk adaptējās tehno nekā ASV.  

Kīts: Mēs štatos pārāk bieži nemaz neuzstājamies, reizēm Ņujorkā, Sanfrancisko, Čikāgā. Eiropā ir citādi, vairāk mīlestības pret mūziku. Arī organizatori daudz vairāk domā par pašu pasākumu un to, kā cilvēki to uztvers.          

Kā jums šķiet, kāpēc tas tā ir?

Kīts: Vairāk cilvēku ar atvērtiem prātiem.

Vairāk informācijas par festivālu – www.kontaktor.lv un https://www.facebook.com/KONTAKTOR.RIGA/

Festivāla partneri un atbalstītāji: Erica Synths, Gētes institūts Rīgā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Radošo industriju inkubators Magnetic Latvia, FACT Magazine, CDM.link, T-Studio, Aristīds, Klubs Golden, Realto, Green Print, Dynami:t

Facebook RSVP: https://www.facebook.com/events/335849123928609/