Kādu lomu izrādes tapšanā atstāj šī rezidences vieta - Rīgas cirks?
Jākobs: Šeit atrasties mums ir bijusi lieliska iespēja pievērst pastiprinātu uzmanību detaļām. Bieži mums ir nācies stādāt telpās, kas nepiedāvā tik daudz brīvības domāt ārpus esošā materiāla. Turpretī šeit mums ir apļveida skatuve, augsti griesti un plašums, pie kā neesam pieraduši. Mūsu rezidences noslēgumā mums tiek sniegta fantastiska iespēja uzstāties un tūlīt atrādīt savu veikumu plašākai publikai.
Kāpēc vispār vajadzīgs laikmetīgais cirks kā māksla? Kas ir tas, ko spēj dot un radīt tieši cirks?
Bjarni: Tā ir skatuves māksla, kas, manuprāt, ne sevišķi labi var tikt atklāta ekrānā, tāpēc cirks cilvēkus izved laukā no mājām. Skaistais laikmetīgajā cirkā ir tas, ka tā pamatā ne vienmēr ir jābūt tīrai izklaidei – trikiem un jautrībai – reizēm tas var kļūt lēnāks un atklāt dažādas emocijas, arī skumjas.
Merri: Es domāju tas ir lielā mērā saistīts ar to, ko jau minējām iepriekš – laikmetīgā cirka mākslinieki atrod īpašu pieeju dzīves sīkumiem un atklāj tos citā gaismā. Redzot laikmetīgā cirka izrādi, skatītājam nereti tiek piedāvātas jaunas iespējas, kā aplūkot un uztvert apkārtējo pasauli.
Jākobs: Pirms atklāju cirku, es biju darbojies dažādās citās performanču mākslas formās. Tomēr priekš manis laikmetīgais cirks ir viena no retajām mākslām, kas necenšas sevi nošķirt no skatītāja kādas pārcilvēcīgas virtuozitātes dēļ. Esmu apmeklējis mūzikas koncertus, kur mākslinieki ir spēlējuši tā, kā es nezināju, ka tas ir iespējams. Tas rada domu, ka es tā nekad nevarētu, varu vien baudīt. Bet laikmetīgais cirks ir iekļaujoša mākslas forma, kas ļauj skatītājam būt daļai no izrādes, jo tās stāsts ir par viņu.
Lasi interviju ar festivāla direktoru Mārtiņu Ķeberu šeit.