Konferencē aicināti piedalīties arhitektūras, pilsētplānošanas, saistīto nozaru eksperti, pētnieki, profesionāļi un interesenti gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Konferences kuratores, arhitektes Dina Suhanova un Dagnija Smilga iesaka septiņas tēmas un spilgtākos runātājus, kurus vērts dzirdēt konferencē.

Mobilitātes un pilsēta

Ola Sēderstrēms (Ola Söderström) ir cilvēkģeogrāfijas profesors un pētnieks Neišateles Universitātē (University of Neuchâtel) Šveicē. Viņš regulāri piedalās sabiedriskās debatēs par dažādiem jautājumiem laikrakstos, radio un TV. Ola Sēderstrēms ir vairāku nozīmīgu grāmatu autors un redaktors – “Re-shaping Cities: How Global Mobility Transforms Architecture and Urban Form”, “Critical Mobilities”, “Cities in Relations: Trajectories of Urban Development in Hanoi and Ouagadougou” un citu.

Globālās mobilitātes kā izpausme un jēdziens pēdējās divās desmitgadēs ieņēmis stabilu vietu pilsētplānošanas un sociālo zinātņu teorijās. Konferencē Ola Sēderstrēms runās par to nozīmi pilsētu tagadnē un nākotnē. Mobilitātes ir būtiski faktori, kas ietekmē pilsētu attīstības loģiku, veido un ietekmē uzbūvēto formu un dzīvi pilsētās kopumā.

Tomēr šie aspekti saistīti arī ar nereti maldīgu izpratni par to, kas patiesībā notiek ar pilsētām, un profesors vēlētos apšaubīt, vai parādības, kas tiek domātas kā “globālas”, patiešām tādas ir. Izmantojot savus pētījumus par Eiropas un globālo dienvidu pilsētām, akadēmiķis runās par vairākiem specifiskiem konceptiem un metodoloģijām, lai saprastu mobilitātes kā urbānu fenomenu, arhitektūras un uzbūvētās vides veidotāju.

Arktika un ģeogrāfiskie ziemeļi globālo plūsmu kontekstā

Konference mērķis ir iezīmēt Baltijas jūras reģionu lielākā ģeogrāfisko plūsmu un ietekmju kontekstā. Tāpēc informācijas dizainere Irēne Strakuci (Irene Stracuzzi), izmantojot kartogrāfiju un datu vizualizāciju, pievērsīsies ģeogrāfiskajiem ziemeļiem un runās par ģeopolitiskajām spēka struktūrām, kas noteiks Arktikas ekspluatāciju jau tuvākajā nākotnē. Ja paskatāmies uz Rail Baltica trasi un ieceri par Tallinas – Helsinku zemūdens savienojumu, ko attīsta somu uzņēmējs un vizionārs Peters Vesterbaks (Peter Vesterbacka), redzam, ka šis ziemeļu virziens drīzumā var kļūt ļoti aktuāls.

Paplašināt migrācijas jēdzienu

Migrācija ir dabisks process, kas skar mūsdienu sabiedrību un ikvienu, kas atrodas kustībā, vēlas pārvietoties, mainīt dzīvesvietu vai ceļot. Konferences saturā tiks atklāti arī neierasti migrācijas rakursi ar mērķi paplašināt jēdziena izpratni. Džastinjens Traiblons (Justinien Tribillon) ir pētnieks, rakstnieks un redaktors, kas migrācijas interpretācijām veltījis sešus Migrant Journal numurus, kas iznāk kopš 2016. gada. Žurnāls, apvienojot dažādas pieredzes, pēta sakarības starp cilvēku, preču, informācijas, floras un faunas, kā arī pārceļojumiem, notikumiem un parādībām, kas saistīti ar “migrācijas” ideju.

Pilsētu un lauku attīstība iekšējās migrācijas kontekstā

Markuss Šēfers (Markus Schaefer) ir šveiciešu arhitekts un urbānists, biroja “Hosoya Schaefer Architects” līdzdibinātājs. Pirms savas prakses dibināšanas Markuss Šēfers bija Roterdamas biroja AMO direktors. AMO zināms kā atpazīstamā arhitekta Rema Kolhāsa biroja OMA ideju laboratorija un pētījumu departaments. Šveici nereti dēļ sava vienlīdzīgā apdzīvotības blīvuma pielīdzina pilsētvalstij, kas izvietota spēcīgā Alpu ainavā. Markuss Šēfers izmantojot Šveices piemēru runās par pilsētu ģenēzi un lauku teritoriju attīstības iespējām, uzsverot lauku nozīmi pilsētu funkcionēšanā.

Kā pilsētām piesaistīt talantus?

Agnese Lāce ir PROVIDUS vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā, kas iesaistīta vairākos nacionāla līmeņa un starptautiskos pētniecības projektos. Konferencē Agnese runās par “pilsētām migrantiem” un “migrantu pilsētām”, domājot par to, kā tiek plānotas un veidotas apdzīvotas vietas, kas piesaista talantu resursu un to mērķtiecīgi attīsta. Vai zinām, kādi faktori ietekmē jauno profesionāļu dzīves vietas izvēli? Un kā būtu jāveido vide, lai piesaistītu labākos speciālistus un adaptētos mūsdienu darbaspēka kustībai.

Mazo pilsētu identitāte un attīstība: Narvas piemērs

Ivars Sergejevs (Ivan Sergejev) ir Igaunijas pilsētas Narvas galvenais arhitekts. Narva ir Eiropas – Krievijas robežpilsēta ar nozīmīgu krievu tautības iedzīvotāju daļu. Igauņu tautība un igauņu valoda Narvas pilsētā būtībā ir minoritāte – 93.85% cilvēkiem šeit krievu valoda ir dzimtā. Narva līdzīgi kā citas mazpilsētas piedzīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos – ja 1992. gadā šeit bija 83 tūkstoši iedzīvotāju, tad pašlaik tie ir 60 tūkstoši un skaits aizvien turpina samazināties. Kā arhitekti un pilsētplānotāji var iesaistīties, lai šo tendenci mazinātu? Kāds ir Narvas kā robežpilsētas rīcības plāns pilsētas identitātes meklējumos un atdzimšanā?

Jaunās arhitektu prakses Baltijā

Ona Lozuraitīte (Ona Lozuraityte) un Petrs Išora (Petras Išora) ir lietuviešu arhitekti, jaunās arhitektu paaudzes pārstāvji, Isora x Lozuraityte Studio for Architecture dibinātāji. Radošais pāris īsteno savu starpdisciplināru praksi, sasaistot dažādas jomas – arhitektūra, publiskā infrastruktūra, māksla, ekoloģija un ainava. Ona un Petras runās par saviem projektiem, kur ainava ir daļa no infrastruktūras. Konferences pēdēja sesija kopumā iezīmēs jauno Baltijas arhitektūras un plānošanas prakšu uzstādījumus, apskatot gan aktuālākos problēmjautājumus, projektus un realizācijas, gan meklējot atbildes uz to, kādi būs nākotnes uzdevumi arhitektiem.