2017. gadā Maltu piemeklēja visai liela nelaime - negaiss nobrucināja Gozo salas lepnumu, Debeszilo logu. Tas bija arkas formas kaļķakmens klints veidojums, kas ik gadu piesaistīja tūkstošiem tūristu. Kopš 1998. gada savdabīgā klints bija iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 

Jau dienu pēc šā skumjā notikuma Maltas valdība izsludināja konkursu, mudinot arhitektus un māksliniekus radīt līdzīga izskata instalāciju vai būvi, kas vismaz ideju līmenī liecinās par nobrukušo tūrisma objektu. Maltas valdība saņēma diezgan lielu atsaucību un visdažādākos risinājumus klints aizstāšanai. Tomēr kāds no pieteikumiem lika uzraut uzacis. 

Visdrosmīgākais un neparastākais pieteikums bija krievu arhitekta Svetozara Andrejeva ierosinājums klinti aizstāt ar futūristisku celtni - ģeometrisku formu veidotu klints imitācija ar spoguļa fasādi. Neparastajā celtnē tiktu izvietots dabas muzejs, kurā apmeklētāji varētu iepazīties ar Maltas ģeogrāfiju, floru un faunu. 

Savdabīgā celtne būtu veidota pēc tādām pašām proporcijām un izmēriem kā nobrukusī klints. Andrejevs ir izplānojis klinti sapludināt ar sauszemi, veidojot harmonisku pāreju no futūristiskā un modernā uz dabisko un neskarto. 

Ēkas iekšpusē atrastos 5000 kvadrātmetrus plaša muzeja telpa, kas būtu izkārtota piecos stāvos. Arhitekts savā mājaslapā skaidro, ka katrs stāvs reprezentētu vienu tūkstošgadi Maltas vēsturē. Krievu arhitekts atklāj, ka šī celtne ir kā piemineklis un simbols dabas un šā laikmeta saplūšanai. 

Jāteic, ka šis projekts saņēma visai asu kritiku vietējo un tūristu vidū, tomēr no visiem iesniegtajiem ierosinājumiem futūristiskais muzejs izpelnījās visplašāko rezonansi masu medijos un sabiedrībā. Līdz ar kritiku projektam bija arī vairāki atbalstītāji, kas pat vāca parakstus par tā realizāciju. Tomēr, ņemot vērā, ka jaunās ēkas būvniecības ietvaros tiktu iznīcināti vecās klints zemūdens pamati, kas savukārt ir daļa no ūdens parka un ir populāra niršanas vieta, projekts tika noraidīts.