Saruna norisinājās mūziķa dzimtajā pilsētā Liepājā, kur, ļaujoties sarunu biedru - organizācijas Liepaja Music pārstāvju un Hugo Puriņa rosinātajiem jautājumiem, Aivars Hermanis sarunā iezīmē gan savas personīgās pārdomas par pandēmijas ietekmi uz kultūras centieniem funkcionēt, gan dalās sajūtās un viedoklī par jomas kontekstā valstī notiekošo.
Sarunas laikā Aivars Hermanis iezīmē, ka viena no galvenajām problēmām un iemesliem, kāpēc ārkārtas situācijas laikā radošo jomu pārstāvji jūtas nedroši un ir spiesti cīnīties par šķietami pašsaprotamām lietām, ir acīmredzamais apstāklis, ka lielākajam vairumam sabiedrības, tostarp likumu pieņēmējiem, vienkārši nav priekšstata, kā industrija funkcionē, kas lielā mērā ir pašu - privātā sektora mākslinieku un producentu iesakņota maniere par sevi plašākā mērogā nerunāt.
“Īstenībā nekādas citas jēgas valsts pastāvēšanai un vispār cilvēka pastāvēšanai nav, kā kultūra plašā nozīmē. Jo citādi mēs esam dzīvnieki, tādi paši kā jebkuri citi,” uzsver mūziķis, sarunu noslēdzot.