Vēstulē norādīts, ka pasaules un Latvijas ekonomika piedzīvo dramatisku lejupslīdi un šādos apstākļos valsts iespēju robežās atbalsta stratēģiski svarīgās nozares, apzinoties to pastāvēšanas nozīmību "pēckrīzes pasaulē".

Tāpat akcentēts, ka valstij, balstoties uz humānisma un solidaritātes principiem, palīdzība vai vismaz apstākļu pagaidu atvieglošana tiek sniegta neaizsargātajiem iedzīvotāju slāņiem, sociālām un profesionālām grupām.

Mākslinieku ieskatā, Latvijas profesionālās kultūras sfēra pilnībā atbilst abiem kritērijiem, proti, "skaitliski nelielo nāciju valstiskuma pamatā ir unikāla, patstāvīga kultūra, tātad tā ir stratēģiski svarīga nozare".

"Tās nesēju mazā skaita dēļ šī nozare nevar būt komerciāla un sevi atpelnoša pēc definīcijas mazas auditorijas dēļ, tātad tā vienlaikus ir arī viegli ievainojama un mazaizsargāta nozare," norādīts atklātajā vēstulē.

Vēstules autoru ieskatā, to apzinās valstīs ar daudz lielāku ekonomisko un kultūras kapacitāti un potenciālu, iespēju robežās stimulējot kultūras sfēras attīstību, piekopjot īpašo fiskālo politiku. Tam kā piemērs vēstulē minēta Īrija, kur māksliniekiem jāmaksā tikai sociālais nodoklis, savukārt ienākuma nodoklis no honorāriem netiek iekasēts.

"Tāpēc tik neiedomājami ciniska un nežēlīga ir mākslas nozares profesionāļus tik smagi ietekmējošo izmaiņu veikšana tieši tagad, kad Covid-19 izraisītā krīze jau ir atstājusi graujošas un bieži vien neatgriezeniskas sekas kultūras nozarē,"

akcentēts vēstulē.

Vēstuli parakstījušie radošo nozaru pārstāvji pauž nosodījumu un uzskata par nepieņemamu atteikšanos no vidējo attaisnojamo izdevumu neaplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Vēstulē skaidrots, ka attaisnojamos izdevumus kultūras jomā, īpaši vizuālajā mākslā, ir neiespējami definēt pēc rūpnieciskas ražošanas vai biznesa kritērijiem, tos ļoti bieži nav iespējams pierādīt.

Vēstules autori atzīmēja, ka mākslinieks strādā visu laiku, jo radošais process nekad neapstājas. Radošo nozaru pārstāvji piedalās konkursos, kur uzvarētājs ir viens, bet pārējie dalībnieki tāpat "tērē fiziskos un garīgos resursus, nesaņemot par to atlīdzību".

Vēstuli parakstījušie nosoda un uzskata par nepieņemamu obligāto sociālās apdrošināšanas maksājumu veikšanu neatkarīgi no ienākumu gūšanas fakta. Viņu ieskatā, pēc analoģijas varētu pieprasīt no jaunām ģimenēm maksu par bērnudārzu avansā par vēl nepiedzimušiem bērniem.

Radošo nozaru pārstāvji uzsver, ka viens no valdības pārstāvju argumentiem ir bažas, ka īpašo nodokļu režīma iespējas var izmantot nodokļu apiešanā un optimizācijā. Tomēr vēstulē arī tiek atzīmēts, ka ļaunprātīga likumu normu neievērošana var notikt jebkurā jomā, var krāpties arī ar priekšlaicīgo pensionēšanos un invaliditātes pabalstiem, bet tādēļ netiek pārstāts atbalstīt cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Pēc vēstules autoru domām, Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu policijas uzdevums ir šos gadījumus atklāt.

Vēstulē uzsvērts, ka grozījumu, kas paredz mākslinieka darba pielīdzināšanu saimnieciskai darbībai, pieņemšanas gadījumā notiks atzītu un augsta profesionālā līmeņa, īpaši ar starptautisko pieredzi dažādu nozaru mākslinieku aizplūšana uz citiem tirgiem ar "humānāku nodokļu režīmu".

Tāpat no publiskās telpas izzudīs jauni mākslas objekti, savukārt mākslas mērķauditoriju, īpaši jauniešus sagaidot strauja kultūras marginālizācija, "nacionālās identitātes vājināšana un tās aizvietošana ar starptautisko surogāta populāro kultūru". Vēstules autoru ieskatā, nevarēs izvairīties arī no mākslas degradācijas.

Kultūras darbinieki pieprasa nepieļaut nodokļu maksāšanu par neiegūtiem ieņēmumiem un aicina neatteikties no autoratlīdzības definīcijas un modeļa, atstājot iespēju atbilstoši nozares specifikai saglabāt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos autora darba radīšanas izdevumus, kuru normas ir noteiktas 25% un 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu.

Tāpat vēstulē tiek pieprasīts noteikt, ka autoratlīdzības līgumu var slēgt tikai cilvēks ar radošas personas statusu. Radošo nozaru pārstāvji piedāvā saglabāt līdzšinējo obligāto sociālās apdrošināšanas maksājumu 5% apmērā no līguma bruto summas ar iespēju pakāpeniski to palielināt līdz 10%.

Vēstules autori aicina Saeimu nepieņemt šādā formā likumprojektu par nodokļu izmaiņām un atgriezt to valdībai pilnveidošanai. Kultūras darbinieki atzīmē arī to, ka patur tiesības uz miermīlīga protesta rīkošanu saskaņā ar Latvijas likumdošanu.

Kā norāda iniciatīvas autori, neskatoties uz to, ka patlaban vēstuli ir parakstījuši vairāk nekā 100 radošo nozaru pārstāvji, parakstu vākšana tiks turpināta un tuvākajā laikā vēstule ar parakstiem tiks iesniegta Valsts prezidenta kancelejā, Saeimā un Ministru kabinetā.

Tāpat mākslinieki aicina visus atbalstītājus parakstīt vēstuli, sūtot apliecinājumu uz e-pasta adresi "autora.tiesibas@inbox.lv".

Vēstules parakstītāju vidū ir fotogrāfs Jānis Deinats, māksliniece Agnese Gedule, Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins, scenogrāfe un videomāksliniece Ineta Sipunova, videomākslinieks Artis Dzērve, mākslinieks Gints Gabrāns, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, māksliniece Izolde Cēsniece Suipe un Nils Jumītis, dzejniece Iveta Šimkus, režisore un producente Ilona Brūvere, rakstnieks un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, rakstniece Gundega Repše, māksliniece Frančeska Kirke, tēlnieks Kristaps Gulbis un citi.