Melngalvju nams glabā unikālu vēsturisko mantojumu par leģendāro Melngalvju brālību un Rīgas vēsturi. Nams, kas sākotnēji tika celts 1334. gadā kā Rīgas pilsētas Rātslaukuma ansambļa sastāvdaļa, nemitīgi ir piedzīvojis dažādas pārbūves. Te pulcējās tirgotāji un kuģotāji. Šī bija sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām.

No 17. gadsimta par Melngalvju nama vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgie un uzņēmīgie ārzemnieki, galvenokārt vācu tirgotāji – Melngalvju brālība.

Viens no biedrības aizbildņiem bija svētais Maurīcijs – romiešu leģiona komandieris. Mora galvas atveids kļuva par melngalvju pazīšanās zīmi un simbolu un iekļauts arī biedrības ģerbonī, kas kalpo vēl šodien.

Diemžēl Otrā pasaules kara laikā krāšņākā Rīgas rota pārvērtās drupās. Pēc armiju apšaudes nams nodega, un vēlāk tas tika uzspridzināts.

1999. gadā 9. decembrī Rātslaukumā notika atjaunotā Melngalvju nama iesvētīšana.

Vispirms tika veikta arheoloģiskā izpēte, pēc tam par saziedotiem finanšu līdzekļiem tika sākta nama atjaunošana. Šodien, 2020. gada 9. decembrī, SIA “Rīgas nami” un Melngalvju nams svin 21 gada jubileju.

Mūsdienās Melngalvju nams ir atvērts apmeklētājiem. Ikvienam viesim ir iespēja ienirt citā gadsimtā, izbaudīt krāšņo interjeru un izzināt Melngalvju nama stāstu. Visi priekšmeti un mākslas darbi Melngalvju namā ir ar savu stāstu un nozīmi.