Ikviens bijušo Padomju Savienības okupēto teritoriju iedzīvotājs atpazīs šo pelēko un bieži vien ar grafiti noklāto žogu. Tādi tika būvēti visā Padomju Savienībā un daudzviet tie ir saglabājušies līdz pat mūsdienām.

Ideja par žogu radās 1971. gadā – tad PSRS pilsētplānošanas institūcijas izstrādāja rīkojumu izveidot betona žogu prototipu, kas derēs gan trokšņa mazināšanai, gan teritoriju norobežošanai. Šim konkursam savas idejas iesniedza arī arhitekts Boriss Lakhmans, no kurām viens variants šķita īpaši pielicīgs arhitek'turas konkursa komisijai. Viņi izvēlējās minimālisma stilā ieturēto romboto žogu ar oficiālo nosaukumu “Paneļu žogs PO-2”. Šā betona plākšņu žoga ražošana tika sākta 1974. gadā un drīz vien to sāka plaši izmantot dažādu teritoriju iežogošanai. Iemesls, kādēļ šis žogs pēcāk kļuva par diezgan bieži PSRS republiku ainavā sastopamu objektu, bija tā zemās ražošanas izmaksas un forma - žogs neizskatījās tik monotons vai garlaicīgs, turklāt uz tā izceltie rombi dažādās dienas pusēs veidoja neparastu gaismas un ēnu spēli.