Papeles aktīvi sāka stādīt visā Padomju Savienībā pagājušā gadsimta 50. gados. Šajā laikā tik tikko bija beidzies Otrais pasaules karš un, lai atjaunotu pilsētas un laukus, valstiskā mērogā tika īstenotas speciālas mājokļu programmas. Paralēli masveida mājokļu celtniecībai visā PSRS tika veikta apzaļumošanas programma.

Apzaļumošanas programmai īpaši izvēlējās papeles, jo šie augi ir spējīgi augt gan mērenajā klimatiskajā joslā, gan subtropu joslā. Otrs iemesls bija to augšanas ātrums – atšķirībā no citiem, papeles īsā laika posmā spēj iegūt brangu augumu.

Līdz ar augšanas ātrumu un auga prasībām, tā laika apzaļumošanas programmas īstenotājiem pievilcīga šķita arī papeļu gaisa filtrācijas spēja. Papeles efektīvi spēj aizturēt dažādus toksiskus ķīmiskos savienojumus un mazina pilsētu gaisa piesārņojumu. Ne velti papeles bagātīgi tika stādītas tieši rūpnīcu teritorijās un to tuvumā, lielākajās pilsētās un gar šosejām. Papeles ir arī rekordistes skābekļa ražošanas ziņā – vienas dienas laikā viens koks var saražot skābekli četriem pieaugušiem cilvēkiem. Tā kā papelēm ir piramīdas forma, tās varēja stādīt diezgan tuvu viens otram. Šī iemesla dēļ daudzviet papeles ir sastādītas ciešās alejās.