Viņa klāstīja, ka "Purvīša balvas 2021" ekspertu darba grupa noslēgusi divus gadus ilgu darba posmu, izvērtējot visus balvas fināla atlasei nominētos 18 māksliniekus vai mākslinieku grupas, kuru radošais sniegums novērtēts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laika posmā no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Nominantu paziņošanas preses konferencē Latvijas Nacionālā mākslas (LNMM) muzeja direktore Māra Lāce atzīmēja, ka Purvīša balva pagaidām ir vienīgais apbalvojums vizuālajā mākslā, kas spējis pastāvēt 14 gadus, dodot iespēju vērtēt, saskatīt un izcelt nozīmīgas parādības un vērot procesu, kas, viņas skatījumā, ir galvenais balvas kontekstā.

Savukārt Purvīša balvas 2019. līdz 2020. gada ekspertu darba grupas vadītāja, LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, analizējot nominantu sarakstu uzsvēra, ka starp astoņiem finālistiem četras ir mākslinieku apvienības, kas parāda tendenci, ka Latvijas mākslas ainā dažādie sadarbības modeļi ir aktuāli.

"Lielākā daļa mākslinieku nominantu vidū ir nonākuši pirmo reizi un mākslas notikumi norisinājušies visdažādākajās mākslas vietās. Manuprāt, šis ir viens no interesantākajiem finālistu sarakstiem balvas vēsturē. Tas apliecina, ka līdzās laikmetīgās mākslas klasiķu paaudzei ienākusi arī spēcīga jaunākā mākslinieku paaudze," uzsvēra Birzaka-Priekule.

Tāpat viņa norādīja, ka šis saraksts izceļas arī ar to, ka uzmanību izpelnījušās mākslinieces sievietes. Runājot par nominētajiem darbiem, Birzaka-Priekule sacīja, ka risināto tēmu un izmantoto mediju klāsts ir ļoti dažāds - glezniecība, instalācija keramika, tēlniecība, digitālā vide, skaņa un citi mediji. Savukārt risinātās tēmas skar gan ekoloģisko krīzi, gan institucionālu kritiku.

"Skuja Braden" nominēta balvai par izstādi "Samsāra", īpaši izceļot izstādes centrālo daļu "Ilgas altāris", kas eksponēta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Savukārt Celms nominēts par kinētiskajām skulptūrām "Dzīvības ritmi" un "Pozitrons" otrās Rīgas Starptautiskās Laikmetīgās mākslas biennāles izstādē "Viss reizē zied".

Mākslinieki Dzudzilo nominēti balvai par darbu "ZRwhdZ", kas bija eksponēts laikmetīgās mākslas centrā "Kim?". Savukārt Groševs izvirzīts balvai par multimediālo instalāciju "Cita istaba" mākslas festivāla "Cēsis 2020" laikā.

Mākslinieces Kraule-Kūna un Vītola pretendē uz balvu par projektu "Mākslinieku krīzes centrs" divu gadu periodā galerijā "Low" un laikmetīgās mākslas centrā "Kim?". Savukārt Šmiti nominēti par darbu "Atmosfēriskais mežs" mākslas un mediju centra "ZKM" Karlsrūē, Vācijā, organizētajā izstādē "Kritiskās zonas - Zemes politikas observatorijas".

Māksliniece Zariņa izvirzīta balvai par personālizstādi "Mosties, mosties reiz, svabadais gars", kas bija eksponēta LNMM Kupola zālē. Savukārt Ziemele pretendē uz balvu par personālizstādi "Kvantu matu implanti", kas bija apskatāma laikmetīgās mākslas centrā "Kim?".

Savukārt balvu par mūža ieguldījumu saņems māksliniece Maija Tabaka. Lāce uzsvēra, ka balva Tabakai tiks pasniegta par nemitīgo uzticību glezniecībai daudzu gadu desmitu garumā, uzticība glezniecības kā izteiksmes līdzekļa vērtībām, ko viņa vienmēr ir attīstījusi, kopusi. Tāpat, Lāces ieskatā, māksliniece nepārtraukti ir virzījusi jaunās kvalitātēs figurālo glezniecību. LNMM direktore pauda cerību, ka balva dos Tabakai impulsu jauniem radošiem meklējumiem.

Projekta kuratore, SIA "Kultūras projektu aģentūra Indie" valdes locekle Daiga Rudzāte preses konferencē pavēstīja, ka aizvadīto 24 stundu laikā pieņemts lēmums mainīt izstādes atklāšanas datumu un pirmo reizi Purvīša balva no ziemas notikuma ir kļuvusi par vasaras notikumu. Šogad astoņu finālistu mākslas darbu izstāde tiks atklāta 4.jūnijā LNMM. Savukārt 10. jūnijā tiksies žūrija, lai pieņemtu savu lēmumu par "Purvīša balvas 2021" laureātu, bet 11.jūnijā publiski tiks nosaukts balvas ieguvējs.

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008.gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013.gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi".

Savukārt ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība". "Purvīša balvu 2017" pasniedza mākslinieku kolektīvam - Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam - par izstādi "Dziesma". Sesto Purvīša balvu 2019.gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra".