Festivāla galvenās skates žūrija bija vienīgā, kas filmas skatījās klātienē kinoteātrī Berlīnē. Žūrijā šogad strādāja iepriekšējo Berlīnes kinofestivāla balvu, Zelta lāču laureāti, kinorežisori Mohammads Rasulofs no Irānas, Nadavs Lapids no Izraēlas, Adina Pintilje no Rumānijas, Ildiko Enjedi no Ungārijas, Džanfranko Rosi no Itālijas.

Berlīnes starptautiskais kinofestivāls, kas šogad notiek jau 71. reizi, ir viens no nozīmīgākajiem, lielākajiem un tradīcijām bagātākajiem filmu festivāliem pasaulē, tas norisinās kopš 1951. gada. Šogad, ņemot vērā pandēmijas situāciju, festivāla vadība lēmusi, ka 71. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls tiks organizēts divās daļās. Februārī, kas līdz šim bija ierastais Berlīnes festivāla norises laiks, tika nosauktas festivāla programmām atlasītās filmas, kuras bija iespējams skatīties digitāli, Eiropas filmu tirgus norises laikā (no 1. marta līdz 5. martam tiešsaistes formātā). Berlīnes kinofestivāla otrā daļa plānota jūnija sākumā – speciālais formāts, kura ietvaros kinoteātros demonstrēs lielāko daļu festivāla filmu ar autoru piedalīšanos un klātienē apbalvos laureātus. Balvu saņēmēji tika paziņoti preses konferencē 5. martā.

Ungāru režisora debija, Latvijas kopražojuma filma izpelnījusies arī kinokritiķu atzinību – piemēram, britu izdevuma Screen Daily recenzijā filma nosaukta par izcilu debiju, īstu arthouse kino, kas uzplauks un dzīvos vēl ilgi pēc pasaules pirmizrādes Berlīnes kinofestivāla konkursā. Plānots, ka Latvijas kinoteātros filma varētu nonākt šāgada rudenī.

"Šis ir nebijis panākums – līdz šim vēl nevienai filmai, kas veidota ar Latvijas radošo un finansiālo līdzdalību, nebija izdevies gūt ievērojamu balvu Berlīnes starptautiskā kinofestivāla galvenā konkursa programmā. Latvijai Berlinālē ir veicies ar bērnu un jauniešu filmām, tur augstu vērtē mūsu animāciju, taču lielais Berlināles konkurss līdz šim bija neiekarota virsotne," komentē Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma. "Liels prieks par ungāru režisora Deneša Naģa panākumiem, liels prieks par Latvijas studijas Mistrus Media profesionālo sasniegumu. Kopražojumi ir Eiropas kino ekosistēmas būtiska sastāvdaļa, un veiksmīgi kopražojumi, kāds ir ir šī filma, stiprina arī Latvijas kino atpazīstamību pasaulē."

Par filmu

Filmas darbība norisinās 1943. gada aprīlī bijušās Padomju Savienības teritorijā, stāsts veidots pēc ungāru rakstnieka Pāla Zāvadas romāna ​ motīviem un pievēršas trīs dienu notikumiem apvidū, kuru okupējusi vācu armija un tās sabiedrotie, ungāru karaspēks. Filmas galvenais varonis ir apakšleitnants Ištvāns Šemetka, pirmskara dzīvē ‒ pārticis fermeris; filmas norises vietā viņš ierodas ungāru armijas vienības sastāvā, ar uzdevumu iznīcināt šajā apkaimē visus partizānus un viņu atbalstītājus. Ungāru karavīri kājām vai jāšus šķērso purvainu apvidu, kam citādi lielākoties tikpat kā neiespējami piekļūt, un dzīvo pastāvīgās bailēs no sava neredzamā ienaidnieka. Kad augstākstāvošais virsnieks kādas nakts operācijas laikā iet bojā savējo apšaudē, Šemetka negaidīti spiests kļūt par neliela vada komandieri. Filma Dabiskā gaismā ir stāsts par virsnieku, kura rokās ir reāla vara, tomēr viņš pasīvi noraugās uz nežēlību un noziegumiem, ko pastrādā viņa paša biedri. "Man bija interesanti pētīt cilvēka pašrefleksiju, klusi vērojot viņa satikšanās ar svešiniekiem," filmas stāstu raksturo režisors Denešs Naģs.

Filmas reklāmas rullītis.

Režisora Deneša Naģa filma veidota kā kopražojuma filma, kurā sadarbojas Ungārija (studija Campfilm), Latvija (Mistrus Media), Francija (Lilith Films), Vācija (Propeller Film), Beļģija (NOVAK Prod). Ungāru producente Sāra Lazlo izsaka pateicību visiem Latvijas puses profesionāļiem par ieguldīto darbu filmas veidošanā, jo lielākā filmas daļa tika uzņemta Latvijā – 2019. gadā Pasienē, Ludzas novadā, Rēzeknes apkārtnē, Rīgā un Rīgas rajonā un Inčukalna pagastā.

Filmas Latvijas puses producenti ir Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe, pie filmas mākslinieciskās izveides strādājusi liela Latvijas kinoprofesionāļu komanda – kinomākslinieku grupa filmas mākslinieka-dekoratora Kārļa Utināna vadībā, komponiste Santa Ratniece, filmas izpildproducents Latvijā Mārtiņš Eihe, filmēšanas koordinatore Agate Prozoroviča, aktieru atlases režisore Latvijā Dace Jokste, mūzikas skaņu režisore Agnese Streļča. Filmas izveidi atbalstījuši Nacionālais Kino centrs, Rīgas Filmu fonds (Rīgas Dome), kā arī Eiropas Padomes kopražojumu atbalsta fonds Eurimages, Ungārijas filmu fonds, Francijas Filmu institūts, ARTE, ZDF.