"Latvijas lauku un pilsētu gadsimtu gaitā izkoptās kultūrvides neatņemama sastāvdaļa ir baznīcas, kas bagātina Latvijas ainavu, kā arī stiprina reģionus garīgi, materiāli un emocionāli" - ar šādu pamatojumu kopš 2017.gada sākta Sakrālā mantojuma finansēšanas programma, kuras primārais mērķis ir apdraudēto dievnamu materiālās substances saglabāšana. Atbilstoši Sakrālā mantojuma finansēšanas likumam pieteikumus Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei iesniedz reliģiskās savienības, sarindojot prioritārā secībā. Kopš programmas sākšanas līdz šim piešķirts finansējums 1 500 000 eiro apmērā 51 objektam visā Latvijā dažādu konfesiju piederībā esošiem kultūras pieminekļiem. Šajā konkursā sadalīti vēl 1,01 miljons eiro, kas palīdz gan jau iepriekš atbalstītiem dievnamiem, gan sāk jaunu objektu restaurāciju.

Katoļu arhitektūras mantojuma sadaļā lielākais finansējums piešķirts Rīgas Svētā Franciska baznīcas sānu jomu jumta renovācijai (80 000 eiro), bet pieticīgākais atbalsts ticis Daugavpils Grīvas baznīcas vitrāžas "Svētais Staņislavs" restaurācijai (4800 eiro). Ilggadējs atbalsts turpinās izcilajam baroka arhitektūras paraugam Pasienes baznīcai, kur 17 000 eiro piešķirti fasāžu remontam, bet pēdējo gadu aktivitāti apliecina darbi Landskronā, kur par 15 600 eiro notiks rietumu puses zvanu torņa jumta, mūra un fasādes glābšana.

No luterāņu dievnamiem vislielākais atbalsts piešķirts Kuldīgas svētās Annas baznīcas zvanu torņa konstrukciju un visas baznīcas jumta sakārtošanai (149 718 eiro), bet pieticīgākais - Bulduru baznīcas jumta atjaunošanas projekta izstrādei (1089 eiro).

Latvijas Pareizticīgo sinode lielākās prioritātes saskata lauku dievnamu atjaunošanā. Lielākais atbalsts (100 000 eiro) akceptēts Alūksnes novada Vīksnas baznīcas atjaunošanai. Cits Vidzemes dievnams - Ežu (Māļu) baznīca - apliecina programmas pēctecību. Iepriekš šīs programmas ietvaros baznīcai tika salabots jumts, bet šogad notiks kupola atjaunošana par 50 000 eiro. Mazākais piešķīrums - 336 eiro - nonāks Ilzeskalnā, kur jumiķis apsekos Kuļņevas baznīcas kapličas jumta stāvokli.

Vecticībnieku mantojumu pārstāv tikai divi lūgšanu nami Ismeros un Kampišķos, ar kopīgo finansējumu 11 200 eiro. Ārpus lielajām konfesijām esošos dievnamus reprezentē Rīgas Anglikāņu baznīca Rīgā, kuras draudzes telpas griestu rekonstrukcijai piešķirti 70 000 eiro.

Sakrālais mantojums šī finansējuma ietvaros primāri vērtēts no arhitektūras apdraudētības viedokļa, tādēļ var atšķirties no citiem aspektiem (pieejamība, draudzes lielums, personālijas u.c.). Prioritātes ietekmē arī konfesiju iekšējā politika. Lēmumu pieņemšana ar kultūras ministra rīkojumu uzticēta Sakrālā mantojuma padomei, kuras mērķis ir veicināt institūciju sadarbību. Tās sastāvā ietilpst NKMP, KM un lielāko konfesiju pārstāvji. Gan padome, gan pieteikto objektu daudzveidība apliecina, ka sakrālais mantojums ir būtisks mūsu valsts lepnums, kura saglabāšana ir svarīga nācijas identitātei. Kamēr sabiedriskās organizācijas un entuziasti jau sabrukušo baznīcu apkārtni savām rokām sakopj talkās un bez maksas, valsts rūpējas par materiālo atbalstu ēku saglabāšanai šai un nākamajām paaudzēm.