1974. gada 7. augusta trešdienas dūmakainā, agrā rītā daudzu ņujorkiešu skatieni bija pavērsti uz debesīm.
Elpu aizturējuši, viņi raudzījās uz tolaik augstākajām celtnēm Ņujorkā, uz Dvīņu torņiem, kuri bija praktiski pabeigti (lielākajā daļā telpu jau darbojas visdažādākie biroji), jo starp abiem debesskrāpjiem bija nostiepta trose, pa kuru, balansēdams ar garu kārti, bez jebkādiem drošības stiprinājumiem, nesteidzīgi gāja franču virves dejotājs Filips Petī (Philippe Petit), viņa gaita bija tikpat rāma un šķietami nesaspringta, it kā viņš pastaigātos pa Centrālo parku.
Attālums starp torņiem bija aptuveni 61 metru, un Petī savu gājienu veica nepilnas stundas laikā. Daudzus gadus vēlāk, 2008. gadā britu režisors Džeimss Māršs (James Marsh) par šo pārgalvīgo un riskanto notikumu galveno varoni uzņēma dokumentālo filmu "Cilvēks uz troses" (Man on Wire), kad Dvīņu torņi bija jau sagrauti teroristu uzbrukumā. Šodien filmas beigu titros droši vien parādītos uzraksts "lūdzu, nemēģiniet atdarināt filmā atainotos notikumus, jo tie var būt bīstami jūsu dzīvībai", kas, protams ir absolūta patiesība. Es pat skatu tornī nespēju uzkāpt aiz bailēm no augstuma, tāpēc tik viegli spēju identificēties ar Hičkoka (Alfred Hitchcock) filmas "Reibonis" (Vertigo, 1958) galveno varoni.
:format(webp)/nginx/o/2021/07/26/13945583t1h46da.jpg)