Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Prātīgais neprāts jeb tā šķiras Dina Zuzāne

Foto: LETA, Dinas Zuzānes privātais arhīvs / TVNET kolāža

Viena no 2021. gada publiski apspriestākajām privātās dzīves tēmām – miljonāru, mecenātu Dinas un Jāņa Zuzānu šķiršanās. Un pagaidām gan Dina, gan Jānis, kurš nu ir kopā ar citu sievieti, ir teju vai paraugs, kā izšķirties bez skaļām drāmām un saglabāt draudzīgas attiecības.

“Latvijā sieviešu ir daudz vairāk nekā vīriešu un konkurence ir nežēlīga. Es saprotu un nenosodu sievietes, kuras vēlas partneri blakus, šajā gadījumā jautājums ir par vīrieša nostāju,” tā Dina, kurai šīs pārmaiņas, izskatās ir piešķīlušas jaunu ātrumu viņas dzīvē.

Dina Zuzāne, tērpusies kleitā ar dzīvespriecīgu apdruku, laipni ieaicina savā plašajā mājā, kas svētkos saposta un mirdz gluži kā pasakā. “Man draugi jautā, vai nav vientuļi vienai pašai tik lielā mājā! Bet es patiesi te jūtos labi,” sprēgādama Dina aicina viesistabā, kur pie sienas vēsā mierā “sagaida” pats Vilhelms Purvītis zeltītā rāmī. Namamāte sajutusi interesi, labprāt izrāda savu mākslas darbu kolekciju, ko īsumā varētu raksturot kā latviešu mākslas zelta klasiku un mūsdienu autoru personīgo izlasi. Mājā, kurā elpo Jāņa Rozentāla, Kārļa Padega, Rūdolfa Piņņa, Jūlija Federa, arī Daces Lielās, Miervalža Poļa un vēl daudzu darbu personāži un ainavas, patiesi nav iespējams justies vientuļi. Turklāt ik pārdienas Dinu uzmeklē žurnālisti, kas pašlaik labprāt ielūkotos arī viņas guļamistabā.

KLIK: Pēdējā laikā esat kļuvusi par mūsu mediju zvaigzni, šķiet, ka Zuzānu pāra šķiršanās aizstāj pat dažu labu seriālu. Kā jūs pati to skaidrojat?

Dina Zuzāne: Pirmkārt, esmu sabiedrībā atpazīstama personība un iespēju robežās arī tagad apmeklēju pasākumus. Un domāju, ka te ir runa arī par dabisku cilvēku ziņkāri - kovida laikā, kad saviesīgā dzīve pieklususi, ir tak vajadzīgs kāds storijs - stāsts. Un tā mēs ar Jāni kļuvām par vienu no interesantākajiem pagājušā gada notikumiem, kur, manuprāt, cilvēki īsti nespēj noticēt un nav pieraduši, ka šķiroties viens otru nesagrauj, un visu neiznīcina. Arī šajos Ziemassvētkos mēs visi bijām kopā- bērni, mazbērni, nu jau mans bijušais vīrs un paši tuvākie cilvēki. Šī tradīcija turpinās, neraugoties uz pārmaiņām.

Laulības šķiršanu, it īpaši pēc tik daudz kopā nodzīvotiem gadiem, psihologi salīdzina ar “mazo nāvi”. Kāds bija jūsu iekšējais dialogs, “triki” kā to pārvarēt?

Jāteic, man ir tik forši draugi, ka viņi uzreiz bija klāt, gandrīz ik dienu bija pilna māja cilvēku, kuri mani uzmanīja, kā es jūtos, un man pat nemaz nebija īsti laika skumt. Mēs kopā devāmies ceļojumos gan tepat uz Latgali, gan uz ārzemēm. Man tās dienas bija tik piepildītas, ka daudzi jautāja, kas tad tas – vai tagad bohēma sākusies, vai?

Ja seko jūsu ierakstiem "Instagram", tad tā tas arī izskatījās!

Man bija svarīgi, lai cilvēki redz, ka es neraudu spilvenos, ka es varu justies un patiešām arī jūtos labi Jā, ir svarīgi, nepalikt mājās, neļauties sevis žēlošanai un domāt, ka tagad dzīve ir apstājusies. Tā neapstājas, tā iet uz priekšu! Sākumā varbūt ir grūti pārorientēties, bez ziniet, kad piedzimst bērns, vecāki arī pirmajā mirklī nesaprot, ko darīt, bet paiet laiks un dienas ritms sakārtojas savādāk. Un vēl jautājums, kāds ir tavs pašlepnums – tu vēlies cilvēkiem, vai pareizāk, parādīt pašam sev, ka tu taču esi vērtība. Esi cilvēks ar daudzpusīgām interesēm. Mani dzīves skolotāji vienmēr bijuši cilvēki - gan tuvinieki, gan nejauši sastaptie, un man patīk no katra ko iemācīties!

Vai tā būtu jūsu recepte šādiem kritiskiem brīžiem?

Uz augšu