Krāsainas gaismas, diskobumbas, koši un spīdīgi tērpi, biezzoļu apavi, efektīgas frizūras un uzkrītoša kosmētika... tas viss varēja arī nekļūt par popkultūras kanonu, ja nebūtu Roberta Stigvuda (Robert Stigwood) - austrāliešu producenta, kas mērķtiecīgi īstenoja ideju, kurai daudzi mūzikas un kino industrijā neticēja. ASV izklaides milža HBO dokumentālā filma "Mr. Saturday Night", kuras centrā ir Stigvuda personība, paraugās uz šo septiņdesmito gadu disko fenomenu no cita skatpunkta, ļaujot ielūkoties disko uzplaukuma aizkulisēs.

Filma "Mr. Saturday Night", kas ir piektā no dokumentālo filmu sērijas "Mūzikas lāde" ("Music Box"), pašlaik skatāma "LMT Viedtelevīzijā". 

Atgādinām, ka "Mūzikas lādi" radījis režisors Bils Simonss ("Andre The Giant", "Showbiz Kids") - tā iecerēta kā sērija par zīmīgiem pieturas punktiem populārās mūzikas vēsturē. Pirmā filma vēstīja par mūzikas festivālu "Vudstoka 99", kas norisinājās 1999. gadā militārajā bāzē Romā, ASV. Festivāls, kas bija iecerēts kā idilliska atbilde 1969. gada pirmajam Vudstokas festivālam, izvērtās par agresīvu, postošu dubļu un uguns dumpi.

Otrā filma turpināja stāstu par deviņdesmitajiem. Filmas "Jagged" centrā bija kanādiešu dziedātāja Alanisa Morisete un viņas albums "Jagged Little Pill". Trešā filma "DMX: Don't Try to Understand" arī vēstīja par vienu no festivāla "Vudstoka 99" varoņiem - reperi DMX, bet ceturtā par saksofonistu Keniju Džī.  

Itāļu jaunieši un kāda žurnāla publikācija

Filma saturiski sadalīta divās daļās. Režisors Džons Madžio (John Maggio) mums ieskicē Roberta Stigvuda panākumus mūzikas industrijā un tad fokusē savu uzmanību uz disko fenomenu un filmas "Sestdienas nakts drudzis" tapšanas peripetijām. 

Roberts Stigvuds sāka kā vairāku britu rokgrupu menedžeris. Viņa klienti bija "Cream", The Who, Ēriks Kleptons un austrāliešu grupa "The Bee Gees", kurai vēlāk bija lemts kļūt par disko ēras simbolu. Stigvuds bija veiksmīgs arī mūziklu pasaulē - Endrū Loida Vēbera rokopera "Jesus Christ Superstar" ("Jēzus Kristus – Superzvaigzne") bija viņa lolojums. 

Kad 1976. gadā Stigvuds izlasīja žurnālista Nika Kona (Nik Cohn) materiālu "New York Magazine" ar nosaukumu "Tribal Rites of the New Saturday Night", kurā Kons apraksta Bruklinas kluba "2001 Odyssey" publiku, galvenokārt itāļu izcelsmes, kas dejo pie disko mūzikas, viņš saprata, ka šis varētu būt labs pamats viņa nākamajai kinofilmai. 

Stigvuds uzrunāja kompānijas "Paramount Pictures" vadību un piedāvāja veidot filmu par disko subkultūru. Galvenās - jaunekļa Tonija Manero lomas atveidošanai izvēlēts itāļu izcelsmes amerikāņu aktieris Džons Travolta (John Travolta), kas jau bija guvis plašu atpazīstamību jauniešu vidū kā seriālu aktieris. Ar Travoltu tika parakstīts tam laikam iespaidīgs līgums uzreiz uz trim filmām. Stigvuds nojauta, ka pēc "Sestdienas nakts drudža" Travolta kļūst par globālu superzvaigzni. 

"Es nedomāju, ka kāds paredzēja šai filmai tik fenomenālus panākumus, izņemot pašus Stigvudu un Travoltu,"

filmas reklāmas rullītī skan kāda aizkadra balss. 

Skaņu celiņa fenomens

Paralēli filmas idejai Stigvuds turpināja strādāt ar austrāliešu brāļu Gibu grupu "The Bee Gees", kas jau vairākus gadus nespēja atrast savu skanējumu. Stigvuds pierunāja turku izcelsmes amerikāņu R&B mūzikas producentu Arifu Mardinu (Arif Mardin) sadarboties ar grupu, kā rezultātā tapa lielisks albums "Main Course", kurā saklausāmas soulmūzikas ietekmes. Kad vēlāk Stigvuds noklausījās grupas jaunos demo, kas tapuši Francijā, viņš saprata, ka šīs dziesmas ir kā radītas viņas disko mūzikas filmai. Viņš bija pārliecināts, ka dziesmas kļūs par numur 1 hitiem, un viņam izrādījās taisnība. 

Tā arī notika. Filmas mūzikas albums, kurā līdzās citu mākslinieku ieskaņojumiem bija iekļautas sešas "The Bee Gees" dziesmas, 24 nedēļas noturējās Amerikas Savienoto Valstu topa 1. vietā (18 nedēļas Lielbritānijā), vairākus gadus bija visvairāk pārdotais albums mūzikas industrijas vēsturē un joprojām ir viens no visvairāk pārdotajiem filmu mūzikas ierakstiem. Savukārt trīs no filmā dzirdamajām grupas dziesmām ("How Deep Is Your Love", "Night Fever", "Stayin’ Alive") sasniedza ASV singlu topa 1. vietu, līdzīgus panākumus gūstot arī daudzās citās valstīs. Šie sasniegumi grupu padarīja par disko estētikas lielākajām slavenībām, un divus nākamos gadus pasaules – un jo īpaši ASV – hitparādēs valdīja stipri izteikta "The Bee Gees" dominance.

Interesanti, ka filmas skaņu celiņš izdots pirms filmas nonākšanas uz ekrāniem un kalpoja kā lieliska reklāma gaidāmajai filmai. 

Filma kļuva par globālu fenomenu, ļaujot nopelnīt gan "Paramount Pictures", gan pašam Stigvudam. Viņš, izmantojot situāciju, ka filmu skaņu celiņus neviens nopietni neuztvēra, bija iestrādājis līgumā, ka no katras skaņuplates viņam tiek 4 dolāri. "Sestdienas nakts drudža" skaņu celiņš tika pārdots 18 miljonos eksemplāru.

Pēc galvu reibinošiem panākumiem Stigvuda radošā darbība noplaka, viņš zaudēja interesi par mūzikas un kino industriju. Viņš iegādājās skaistu jahtu, kur aicināja viesus, pārsvarā jaunus vīriešus (Stigvuds bija homoseksuāls). 2016. gadā 81 gada vecumā viņš nomira. Bez viņa popkultūra šodien būtu citādākiem vaibstiem. 

Filmas "Mr. Saturday Night" reklāmas rullītis.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".