Viedtelevīzija piedāvā vairākas klasiskas Kalniņa filmas, kā arī īpašu video stāstu par režisoru "Latvijas kino kanons – Rolands Kalniņš". 2017. gada filmā kino kritiķe un Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, Rolanda Kalniņa filmu aktieri un mākslinieki stāsta par režisora daiļrades unikalitāti. Video stāstā piedalās arī pats Rolands Kalniņš.

Rolands Kalniņš ir viens no pēdējiem un izcilākajiem Latvijas klasiskā kino laikmeta pārstāvjiem, viņš pieredzējis nacionālā kino atdzimšanu pēckara gados un piedalījies Latvijas kino zelta fonda veidošanā.

Viņa zināmākās filmas ir "Ceplis", "Es visu atceros, Ričard" jeb "Akmens un šķembas" un "Četri balti krekli", kas zināma arī ar nosaukumu "Elpojiet dziļi". 

"Rolanda Kalniņa filmām laiks nāk par labu. Tajās ir kaut kāds slēpts, iekšējs un stabils kodols, kurš ļauj tās saglabāt un padarīt saprotamas citām paaudzēm," tā kino kritiķe Daira Āboliņa. "Rolands Kalniņš ir unikāla parādība Latvijas un pasaules kino vēsturē – un tas nav pārspīlēti teikts. Viņš ir vienīgais man zināmais kino režisors, kurš nesvin savu pirmo, otro vai desmito filmu starptautiskos kino festivālos, bet gan 95 gadu vecumā tiek pasludināts par kino klasiķi Kannu kinofestivālā. Viņa darbi ir iekļauti 60. gadu filmu retrospektīvās, un filma "Četri balti krekli" tur ir tāda pati pērle, kādas ir tā perioda klasisko režisoru filmas."

Foto: Rolanda Kalniņa filma "Četri balti krekli".

"Četri balti krekli" (1967) ir viena no pazīstamākajām meistara spēlfilmām ar sarežģītu filmas uzņemšanas likteni. Filma uzņemta 1967. gadā, taču savas brīvdomības, jauneklīgās enerģijas un dzēlīgās ironijas dēļ Latvijā pilnvērtīgu ekrāna dzīvi uzsāka tikai 20 gadus pēc tās uzņemšanas. Līdz tam tā tika nolikta plauktā un izslēgta no Latvijas kino procesiem. Filmas scenārijs veidots pēc Gunāra Priedes lugas "Trīspadsmitā" motīviem. Lomās: Uldis Pūcītis, Dina Kuple, Līga Liepiņa, Arnolds Liniņš, Pauls Butkēvičs u.c.

Viedtelevīzija piedāvā arī noskatīties īpašu dokumentālo filmu "Elpojiet dziļi. Filmas arheoloģija", kas ir pietuvošanās šim latviešu kino šedevram un mēģinājums restaurēt būtiskākos punktus filmas sarežģītajā liktenī. Režisore Agita Cāne-Ķīle, scenāriste Daira Āboliņa, operatori Edgars Bite un Aldis Šēnbergs, komponists Goran Gora, dziesmas izpilda Goran Gora un Aija Andrejeva.

Skatītājiem ir iespēja noskatīties arī 1966. gada darbu "Akmens un šķembas". Tas ir stāsts par trīs draugiem – Jāni, Zigi un Ričardu, kurus Otrā pasaules kara laikā iesauc latviešu leģionā. Viņi cīnās Volhovas purvos. Zigis krīt, mēģinādams pāriet padomju armijas pusē. Divdesmit gadus vēlāk satiekas abi pārējie draugi. Jānis ir palicis Latvijā, Ričards iebrauc dzimtenē no ārzemēm. Kara laikā, lai glābtu draugu, viņš nošāva sarkanarmieti, bet tagad saprot, ka zaudējis visu – Antras mīlestību, draugu un dzimteni. Lomās: Antra Liedskalniņa, Harijs Liepiņš, Eduards Pāvuls, Pauls Butkēvičs u.c.

Pieejamas arī filmas "Akmeņainais ceļš" un "Ceplis".

Rolands Kalniņš

Rolands Kalniņš dzimis 1922. gada 7. maijā Ludzas apriņķa Istras pagasta Vecslabadā, 25 gadu vecumā sācis strādāt Rīgas kinostudijā un kopš 1947. gada piedalījies nacionālā kino veidošanā no pašiem tā pirmsākumiem – vispirms kā režisora asistents un otrais režisors pieredzējušāko kolēģu filmās. Par šo laikmetu liecina Leonīda Leimaņa un Pāvela Armanda filma "Salna pavasarī" (1955), kur Rolands Kalniņš bija otrais režisors – filmēšanas procesa organizators. Šī filma, kas balstīta Rūdolfa Blaumaņa darbu motīvos, Latvijas kino vēsturē tiek dēvēta par pēckara perioda "pirmo nacionālo filmu", kas veidota ar Latvijas jauno profesionāļu spēkiem. 

Spēlfilmu režijā Rolands Kalniņš debitēja 1959. gadā ar filmu "Ilze", bet kā pārliecinošu autoru pieteica sevi 60. gadu vidū, uzņemot divas spilgtas filmas, kas piedzīvoja īpaši sarežģītu likteni. Leģionāru drāma "Akmens un šķembas" (1966) jau uzņemšanas laikā tika pakļauta cenzūras kontrolei un padomju laikā tika "nolikta uz plaukta" ar nosaukumu "Es visu atceros, Ričard!". Nākamajā filmā "Četri balti krekli" (1967) režisors pat it kā tīšām izaicināja likteni, sižetā apspēlējot cenzūras ideoloģisko ietekmi uz jauniešu muzikālā kolektīva radošo degsmi, un arī šī filma tika paslēpta zem nosaukuma "Elpojiet dziļi…" un izolēta no kinoprocesa. Tikai 80. gadu beigās uz Trešās atmodas viļņa abas filmas nonāca pie kinoskatītājiem sākotnēji iecerētajā veidolā un ar īstajiem nosaukumiem.

Septiņdesmito gadu sākumā režisora liktenis atkal meta kūleņus – plašu atzinību izpelnījās meistarīgi stilizētais "Ceplis" (1972), bet nākamo soli radošās brīvības virzienā, drosmīgi komisko farsu "Piejūras klimats" (1974) kinostudijas vadība pārtrauc uzņemšanas procesa vidū. Astoņdesmito gadu sākumā Rolands Kalniņš uzņem spēlfilmu "Akmeņainais ceļš" (1983), šajā Viļa Lāča romāna ekranizācijā apliecinot savu interesi par spēcīgu raksturu, kas iemācās dzīvē visu sasniegt pats. Filmas centrā ir enerģiskais Roberts Līviņš – aktiera, režisora un uzņēmēja Andreja Žagara (1958–2019) spilgtākā kinoloma.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".