Kimas Vallas mīklainā pazušana

2017.gada 10.augustā 30 gadus vecā Valla pirms gaidāmās pārcelšanās uz Pekinu gribēja paspēt vēl pēdējo interviju Dānijā, kur dzīvoja kopā ar savu dzīvesbiedru Oli. Tā bija vilinoša iespēja - intervēt izgudrotāju-amatieri Madsenu viņa privātajā zemūdenē "UC3 Nautilus". Nelielās zemūdenes uzbūvēšana Madsenam bija prasījusi trīs gadus un nepilnus 200 000 eiro.

Bija paredzēts, ka intervija ilgs divas stundas. Taču pienāca nakts, un no Vallas joprojām nebija nekādu ziņu. Neilgi pirms plkst.2.00 Ole paziņoja policijai par Vallas pazušanu. 

Undercurrent: The Disappearance of Kim Wall reklāmas rullītis:

Nākamās dienas rītā zemūdene nogrima, taču no tās tika izglābts tikai viens cilvēks - Madsens, kurš uzreiz tika aizturēts. Viņš stāstīja, ka Vallu esot izlaidis no zemūdenes jau iepriekšējās dienas vakarā. Tā bija pirmā no daudzajām Madsena versijām par to, kas liktenīgajā vakarā notika ar Vallu. 

Baisie atradumi jūrā

Pār Madsenu jau no sākta gala krita aizdomu ēna, taču turpmāko nedēļu un mēnešu notikumi šokēja pat pašus lielākos ciniķus. 

21.augustā Kopenhāgenas piekrastē tika atrasts Vallas torss bez galvas, rokām un kājām. Oktobrī jūrā tika atrasts maiss, kurā atradās viņas galva un kājas. Pēc tam tika atrasta viņas kreisā roka. Asinis stindzinošie ziņu virsraksti beidzot pierima novembra beigās, kad policijas nirēji Kjoges līcī uzgāja viņas labo roku.

Madsens vairākas reizes mainīja savu versiju par notikušo - tad stāstīja, ka Valla saindējusies ar tvana gāzi, kamēr viņš bija izkāpis virspusē, bet pēc tam apgalvoja, ka Vallai uz galvas esot uzkritis smags lūkas vāks. Kad tika atrasta Vallas galva, neapgāžami bija redzams, ka Madsens stāsta nepatiesību, jo tāda veida savainojumi netika konstatēti. Toties uz viņas torsa un dzimumorgānu rajonā tika atrastas daudzas durtas brūces.

Tiesā izskanējušās liecības un atrastie pierādījumi, piemēram, ka Madsens lejupielādējis šausminošus sieviešu spīdzināšanas video, lika domāt, ka slepkavībai bija seksuāli motīvi.

Pārāk daudz uzmanības Madsenam, pārāk maz - Vallai

Baiso un noslēpumaino lietas apstākļu dēļ vislielākā uzmanība tika pievērsta Madsenam - viņa mainīgajām versijām par notikušo, publiskotajiem pierādījumiem un neglaimojošajām liecībām tiesā. 2018.gada aprīlī Madsens tika notiesāts par Vallas slepkavību. Viņam tika piespriests mūža ieslodzījums. 2020.gadā Madsens izbēga no cietuma, bet drīz tika aizturēts; viņam tika piespriests papildu cietumsods, kas, domājams, pārvilks svītru jebkādiem Madsena mēģinājumiem nākotnē panākt priekšlaicīgu atbrīvošanu.

Tomēr daudz lielāku uzmanību pelnījusi Valla un viņas interesantā, priekšlaicīgi aprautā dzīve. Šo netaisnību cenšas labot dokumentālais seriāls Undercurrent: The Disappearance of Kim Wall, parādot intervijas ar Vallas draugiem.

Žurnālistu ģimenē dzimusī Valla ieguvusi bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās no Londonas Ekonomikas un Politikas zinātnes augstskolas (LSE), bet pēc tam turpināja starptautisko attiecību un žurnālistikas studijas Kolumbijas Universitātē. Darba un studiju piedāvātās iespējas aizveda viņu uz visdažādākajiem pasaules nostūriem - Ziemeļkoreju, Ugandu, Šrilanku, Māršala salām, Haiti, Kubu. Vallai patika neparasti temati, piemēram, tamilu kaujinieces Šrilankā un ikdienas dzīve Māršala salās, kur Aukstā kara gados tika veikti kodolizmēģinājumi.

"Kima vienmēr bija kustībā, allaž dzinās pēc kaut kā jauna - raidījuma, intervijas, kāda iepriekš neizmēģināta ēdiena. Tas vienmēr bija tā vērts, jo, pat ja pieredze nebija tāda kā gaidīts, vismaz viņai bija kaut kas, ko pastāstīt," medijam "The Guardian" raksta viņas draudzene un bijusī kolēģe Katerina Kleriči.

Viņas raksti tika publicēti tādos respektablos izdevumos kā "The New York Times", "The Guardian", "Time" un "Harper's Magazine". Rakstu par Madsena zemūdeni viņa gatavoja tehnoloģiju žurnālam "Wired".

2020.gadā Vallas vecāki, kuri publiskus paziņojumus sniedz reti, izdeva grāmatu ar nosaukumu A Silenced Voice jeb "Apslāpētā balss" par Kimas dzīvi. Tajā viņi norāda, ka līdz 2017.gada beigām visā pasaulē par Vallas slepkavību bija publicēti vairāk nekā 60 000 rakstu. "Tie visi ir par lietu un par slepkavu, bet Kimas pašas nekur nav - viņa pieminēta tikai kā upuris, un mēs negribam, lai viņu atceras kā upuri," norāda Vallas tuvinieki.

Lai atbalstītu žurnālistes-sievietes, kuras interesē neparasti temati, ģimene ar Starptautiskā sieviešu mediju fonda palīdzību nodibināja Kimas Vallas memoriālo fondu, kas katru gadu izmaksā radošās stipendijas vairākām žurnālistēm.

"Bet ja nu tas būtu noticis ar mani?" - par šo jautājumu nespēja neaizdomāties daudzas žurnālistes visā pasaulē, kuras ikdienā bieži paliek divatā ar intervējamajiem un pat neiedomājas, ka pakļauj sevi briesmām. "Tas ir atgādinājums, ka briesmas var uzglūnēt vienmēr, pat šķietami drošās situācijās," 2019.gadā intervijā portālam TVNET teica Anna Kūpere - ilggadēja žurnāliste, kura vēlākos karjeras gadus veltīja žurnālistu drošības jautājumiem. "Žurnālistam vienmēr jādomā vairākus soļus uz priekšu, rūpīgi jāgatavojas. Neejiet vieni vai arī nodrošinieties, ka kāds zina, kur esat, un var vajadzības gadījumā celt trauksmi. Riska uzņemšanās noteikti nav dzīvības vērta."

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".