Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) eksponēta Viļa Rīdzenieka lielformāta fotogrāfija "Latvijas valsts pasludināšana 1918.gada 18.novembrī", informēja RVKM pārstāve Ingrīda Lukašēviča.
No 9. līdz 20. novembrim RKVM apskatāma valsts vēstures relikvija – Rīdzenieka lielformāta kolorētā fotogrāfija.
Viņa fiksētais kadrs ir vienīgā vizuālā liecība, kurā iemūžināts valsts dibināšanas brīdis - Latvijas Republikas proklamēšanas pasākums tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī, kas toreiz bija 2. Rīgas pilsētas teātris.
Ikdienā lielformāta fotogrāfija un tās fotonegatīvs uz stikla plates tiek glabāti īpašā saudzēšanas režīmā muzeja krājuma novietnē.
Tikai reizi gadā - Latvijas valsts dzimšanas dienas svētku periodā – fotogrāfija tiek izstādīta ekspozīcijā, sniedzot iespēju to apskatīt ikvienam interesentam.
No lielformāta fotogrāfijas - 119 reiz 158 centimetri - uz interesentiem raugās cilvēki, kas izloloja un izveidoja Latvijas valsti.
Virkne vēsturisku personību 1918. gada 18. novembrī ir redzami uz šodienas Latvijas Nacionālā teātra skatuves, kā, piemēram, Gustavs Zemgals, Marģers Skujenieks, Kārlis Ulmanis, Jānis Akuraters, Miķelis Valters, Atis Ķeniņš, Pauls Kalniņš, Klāra Kalniņa, Bruno Kalniņš un citi.
Latvijas neatkarību 18. novembra svinīgajā sēdē pasludināja jaunizveidotā Latvijas Tautas padome, kurā bija astoņu partiju pārstāvji no Latviešu Zemnieku savienības, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Latvijas Demokrātiskās partijas, Latviešu Nacionāldemokrātu partijas, Latvijas Radikāldemokrātu partijas, Latviešu Republikāņu partijas, Latvijas Neatkarības partijas, Latvijas Revolucionāro sociālistu partijas un Latgales Zemes padomes. Tautas padomē tobrīd bija 38 delegāti no partijām un organizācijām.
Kolorēto fotoattēlu Rīdzenieks izgatavoja no fotonegatīva 1920. gadu sākumā.
Meistars ar kolorētas retušas palīdzību izcēla galvenās personas un Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, tā panākdams melnbaltā uzņēmuma izteiksmību.
Fotogrāfija vairākus gadus ir greznojusi fotomeistara darbnīcas "Klio" skatlogu Vaļņu ielā. Okupācijas periodā to, aizlīmētu ar papīru, slēpa Rīdzenieka ģimene. 1989. gadā, pēc 49 gadiem, latviešu tautas trešās atmodas laikā, fotogrāfija atkal ieraudzīja dienas gaismu izstādē "Latvijas laiks".
Fotogrāfa Gunāra Janaiša rīcība un izlēmība tajā brīdī noteica fotogrāfijas, nozīmīgās Latvijas valsts vēstures liecības, tālāko likteni - tā tapa atkal apskatāma, saudzēta un glabāta, nonākot visas tautas dārgumu krātuvē - muzejā.
Rīdzenieka dzīvesbiedre Olga Rīdzeniece fotogrāfiju un tās negatīvu uzticēja glabāt RVKM.
Nav zināms, kādēļ Rīdzenieks bija vienīgais fotogrāfs, kas piedalījās Latvijas valsts dibināšanas svinīgajā pasākumā 1918. gada 18. novembrī, kā arī tas, kādu apstākļu sakritības dēļ viņš veica tikai vienu pasākuma fotofiksāciju, tādējādi radot šo vienīgo vizuālo liecību.