Izdots jauns Latvija mākslai veltīts izdevums "WunderKombināts I. Latvijas mākslas gadagrāmata 2022"

Sejas.lv
Izdots jauns Latvija mākslai veltīts izdevums "WunderKombināts I. Latvijas mākslas gadagrāmata 2022"
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
WunderKombināts I. Latvijas mākslas gadagrāmata 2022 publicitātes attēls
WunderKombināts I. Latvijas mākslas gadagrāmata 2022 publicitātes attēls Foto: Foto: Aleksejs Muraško

No 1. līdz 3. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas 2. korpusā Kalpaka bulvārī 13 norisināsies publisko pasākumu programma “Iesvētīšanas rutīna grāmatai”, kas veltīta izdevuma "WunderKombināts I. Latvijas mākslas gadagrāmata 2022" iznākšanai.

1. decembrī plkst. 18.00 norisināsies izdevuma atklāšanas pasākums, kas ietvers ne vien gadagrāmatas prezentāciju, bet arī islandiešu mākslinieka Stirmira Erna Gudmundsona (Styrmir Örn Guðmundsson) īpaši šim notikumam radītu video performanci "...iesvētīšanas rutīna grāmatai, tās veidotājiem un lasītājiem..." un sociālkritisku diskotēku sadarbībā ar ukraiņu dīdžeju Sašu Lebedjevu (Sasha Lebediev) vakara noslēgumā.

Krišs Salmanis, “Pilns mērs” (2022). Video, 60 min.
Krišs Salmanis, “Pilns mērs” (2022). Video, 60 min. Foto: Publicitātes foto

2. decembrī plkst. 18.00 notiks kuratores, pētnieces Zanes Zajančkauskas lekcija "Pīlādzis ir tas pats baobabs, tikai mazāks? - vērojumi par dekoloniālā diskursa piezemēšanos Latvijā," kuru papildinās tās saturu komentējošs mākslinieces Lienes Pavlovskas radīts mākslas darbs.

Pēdējos gados dekolonialitātes jautājumi ieņēmuši būtisku vietu Eiropas mākslas izstāžu un atmiņas institūciju dienaskārtībā. Izstādēs, semināros un diskusijās tiek meklēta arī Austrumeiropas vieta koloniālajā pagātnē un tagadnē.

Šie centieni ir piņķerīgi – tajos sava vieta gan izdevīguma meklējumiem un vēlmei tikt sadzirdētiem, gan rūpēm par vēstures gaitā marginalizētajiem un mēģinājumiem iekļauties, kā arī pašrefleksijai un taisnīguma meklējumiem.

3. decembrī, programmas noslēdzošajā dienā, tās veidotāji aicina uz divām lekcijām un diskusijām: plkst. 13.00 notiks mākslas vēstures pētnieces un kuratores Šeldas Puķītes lekcija "Pašām sava līga," ietverot mākslinieces Sabīnes Verneres vizuālus komentārus.

Sabīne Vernere, “Sirēnas, Medūza un Lotosa ēdāju sala” (2022). Tuša, papīrs.
Sabīne Vernere, “Sirēnas, Medūza un Lotosa ēdāju sala” (2022). Tuša, papīrs. Foto: Publicitātes foto

Lekcijai sekos Šeldas Puķītes moderēta diskusija par sieviešu vēstures kustības aktualitāti Latvijā.

Sarunā piedalīsies seksualitātes vēstures pētniece Ineta Lipša, režisore, rakstniece un pētniece Kristīne Želve, literatūrzinātniece Zita Kārkla un māksliniece Rasa Jansone.

Savā lekcijā Šelda Puķīte iezīmēs sieviešu vēstures kustības attīstību, īpaši aktualizējot situāciju Latvijā pēdējās desmitgadēs, kad var novērot plašāku lokālās feminisma kustības darbību un lielāku interesi par sieviešu vēsturi.

Latvijas mākslā aktīvajām feministēm un feminisma grupām ir bijusi nozīmīga loma, lai šie jautājumi iegūtu plašāku skanējumu, kā arī institucionālu interesi.

Autore savā priekšlasījumā pievērsīsies vairākiem pētījumiem, izstādēm, filmām un citiem kultūras notikumiem, kas ir būtiski aktualizējuši sieviešu stāstus un lomu Latvijas kultūras vēsturē, tāda veidā radot iekļaujošāku un bagātāku lokālās vēstures un identitātes atspoguļojumu.

Savukārt dienas otrajā daļā, plkst. 16.00 norisināsies lekcija un paneļdiskusija "Nevar kā visi normāli cilvēki" par kultūras un radošā sektora profesionāļu sociālekonomisko statusu Baltijas valstīs.

Diskusiju ievadīs igauņu mākslas teorētiķes, izglītotājas un mākslas darbinieku organizatores Airi Trīsbergas (Airi Triisberg, EST) lekcija "Alga un sociālā drošība: vienas monētas divas puses" (Wage and Social Security: Two Sides of the Same Coin), kurā viņa pievērsīsies jautājumiem, kas saistīti ar darba organizēšanu mākslas nozarē.

Nepietiekami apmaksāts vai neapmaksāts darbaspēks nav vienīgie faktori, kas ietekmē ārštata mākslas darbinieku sociālekonomisko stāvokli. Sabiedrībās, kur sociālā nodrošinājuma sistēma ir adaptēta standarta atalgojuma un darba attiecību modelim, mākslas darbiniekiem ir grūtības piekļūt veselības un bezdarba apdrošināšanai un pensijai.

Šie un citi jautājumi tiks apspriesti, atsaucoties uz pašreizējām debatēm Igaunijā. Sasauksmē ar tās saturu lekciju papildinās mākslinieka Kriša Salmaņa radīti vizuāli komentāri.

Lekcijai sekos neformāla paneļdiskusija, kurā piedalīsies lektore Airi Trīsberga, mākslinieks un sociologs Tads Šarūns (Tadas Šarūnas, LT), Ģertrūdes ielas teātra direktore un producente, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja Maija Pavlova (LV), māksliniece Līga Spunde (LV) un ekonomikas antropologs, politikas pētnieks un Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (LV), kura raksts par radoša darba un kapitālisma attiecībām "Monetārās iztēles politiskā nozīme" ietverts izdevumā "WunderKombināts I. Latvijas mākslas gadagrāmata 2022.”

Sarunu moderēs pasākumu programmas kuratore Elīna Ķempele.

Diskusijas uzmanības centrā būs kultūras un mākslas profesionāļu ar nodarbinātību saistītie izaicinājumi Baltijas valstīs, pievēršoties ne vien ikdienas realitātēm, bet arī darba mākslas un kultūras sfērā sociālajam statusam vērtību dimensijā.

Izdevumu “WunderKombināts I. Latvijas mākslas gadagrāmata 2022” un to papildinošo publisko pasākumu programmu veido biedrība “Wunder Kombinat."

Izdevuma galvenā redaktore Santa Hirša, līdzredaktores un publiskās programmas kuratores Šelda Puķīte un Elīna Ķempele.

Grāmatas dizainu veidojis Aleksejs Muraško. Grāmata iespiesta un iesieta Jelgavas Tipogrāfijā.

Organizācijas “Wunder Kombinat” uzmanības centrā ir Latvijas mākslas vide - tās pētniecība, atbalstīšana un popularizēšana vietējā un starptautiskā mērogā, meklējot plašākas kopsakarības Austrumeiropas un Ziemeļvalstu reģiona kontekstā, kā arī izceļot sociāli aktīvas, pastāvošās varas hierarhijas izjautājošas mākslinieciskās prakses.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Publisko pasākumu programma tapusi ar Rīgas domes atbalstu.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu