Tom, pastāsti, ar ko tu ikdienā nodarbojies? Vai papildinātās realitātes izstrāde ir tava pamatnodarbošanās?

Ikdienā, kopā ar manu kolēģi Miķeli Dumpi, vadām uzņēmumu SIA TAPP. Mūsu uzņēmuma galvenais darbības virziens ir dažādu muzeju eksponātu izveide. Jaunākie un atpazīstamākie mūsu darbi ir Inovāciju centrs "Vizium" Ventspilī, Daugavpils Inovāciju centrs un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa ekspozīcija. Kā arī otrs mūsu darbības virziens ir individuālu papildinātās realitātes aplikāciju izstrāde, gan izklaidējošiem, gan izglītojošiem mērķiem. Individuālas aplikācijas parasti izvēlas veidot dažādas pašvaldības tūrisma nolūkos, privāti uzņēmumi un citi, kurus interesē ar AR palīdzību paveikt vairāk, nekā tas būtu iespējams ar parastu aplikāciju.

Cik attīstīta šī joma ir Baltijas mērogā?

Mēs esam viens no retajiem uzņēmumiem, kas šajā Eiropas daļā nodarbojas ar AR. Esam cēlušies no "Overly Creator" uzņēmuma, kas papildinātās realitātes izveides ceļu Latvijā sāka jau pirms vairāk nekā 8 gadiem. Viņu doto pieredzi un iemaņas arī lietosim, veidojot UNREAL festival Mežaparks aplikāciju.

Kā tu paskaidrotu, kas ir papildinātā realitāte?

Vienkāršoti var teikt, ka papildinātā realitāte ir fiziskās vai reālās vides papildināšana ar digitāliem elementiem, kurus var apskatīt, izmantojot palīgierīces, piemēram, viedtālruņus, planšetes, ekrānus vai citus attēla nesējus.

Iespējams, daudzi to nezina, taču papildinātā realitāte nav nekas jauns. Izpratni par to sāka veidot universitāšu mācībspēki jau pagājušā gadsimta 60.-70. gados, vēlāk ASV militāro un aviācijas tehnoloģiju attīstītāji. Mūsdienās ir ļoti daudz situāciju, kurās pieredzam papildināto realitāti, paši to neapzinādamies. Vai vari minēt piemērus?

Jā. Pēc būtības papildinātā realitāte bagātina un atvieglo mūsu pieredzi, piemēram, skatoties sporta spēles TV – futbolā un citos sporta veidos laukumus iezīmē virtuālas līnijas, trajektorijas, tiek rādīti punkti, sodi, noraidījumi utt. – tā visa ir AR funkcionalitāte. Arī reklāmu atainošana uz laukumiem ir AR.

Mediķi gan mācību procesā, gan vēlāk, veicot operācijas, izmanto AR, lai precīzi definētu problēmzonas un nekļūdīgi veiktu vajadzīgās manipulācijas.

IKEA ir radījis aplikāciju IKEA place, ar kuras palīdzību var plānot un konstruēt telpas interjera, izmantojot dažādas šī zīmola mēbeles un priekšmetus.

Apavu zīmolam Nike ir aplikācija virtuālai apavu pielaikošanai. Līdzīga ir arī zīmolam Gucci.

Auto novietošana stāvvietā, izmantojot atpakaļskata kameru, kurā parādās vēlamā trajektorija līniju formā, – arī tā ir AR.

Pirms vairākiem gadiem aktuālā pokemonu meklēšanas spēle vai šobrīd aktuālie Snapchat filtri, sākot ar suņu un kaķu ausīm un deguniem, beidzot ar jebkuru citu emocionālo filtru, ir AR.

Un tā varētu turpināt vēl un vēl. Militārā joma, aviācijas industrija – itin visur ir AR funkcionalitātes.

Vai var teikt, ka viedtālruņi mūsdienās ir krietni atvieglojuši papildinātās realitātes izmantošanas iespējas?

Jā, ikviens, kam ir viedtālrunis, var pieredzēt vai, pareizāk sakot, saskatīt papildināto realitāti. Taču vienlaikus viedierīces un šie paši ekrāni arī ierobežo mūsu iespējas izmantot AR. Google ir radījis īpašas AR brilles, taču tās vēl nav pieejamas plašākai publikai un to tehniskās iespējas vēl būtu uzlabojamas. Viedtālruņos iebūvētās funkcionalitātes arī ietekmē AR pieredzes, piemēram, ja tālrunī ir iebūvēts Lidar sensors, kas var noteikt attālumu līdz objektam, tas dod iespēju telpiski pareizāk atspoguļot AR. Ja šāda sensora nav, AR pieredze būs nepilnvērtīga.

Jūs, Tapp komanda, radīsiet papildinātās realitātes dimensiju Mežaparkā. Kas ir nepieciešams, lai to izdarītu? Kā vispār tiek veidota AR?

Kopumā pie šī projekta strādās 7 cilvēki – programmētāji, 3D mākslinieki, grafiskie dizaineri, testētāji. Viena projekta daļa saistās ar aplikācijas izveidi. Tātad, lai 17. jūnijā Mežaparkā baudītu AR dimensiju, tālrunī vajadzēs lejupielādēt aplikāciju, caur kuru šī dimensija būs redzama.

Otra projekta daļa saistīta ar papildinātās realitātes objektu jeb 3D modeļu izvietošanu telpā; to var izdarīt divējādi – vai nu izmantojot GPS, tātad balstoties uz ģeogrāfiskām koordinātēm, vai izmantojot marķierus – līdzīgi kā viedtālrunis var nolasīt QR kodu un atvērt ar to saistīto vietni, tāpat AR objektu var sasaistīt ar konkrētu zīmējumu, attēlu, vizuālu “atslēgu”. Pavēršot tālruni uz šo “atslēgu”, aplikācija atklās papildinātās realitātes objektu.

Vai šie objekti būs kādi reāli tēli, priekšmeti, simboli?

Tie būs mākslīgā intelekta radīti 3D objekti atbilstoši festivāla muzikālajam spektram. Tātad kaut kas nereāls, kaut kas tāds, kas izaicinās un uzmundrinās mūsu prātu.

Zinātniski pārbaudīts, ka dažkārt cilvēks neuztver objektus, ko iepriekš nav redzējis. To varēsim pārbaudīt festivālā. Būs iespēja redzēt trīsdimensionālus kustīgus objektus, apiet tiem apkārt, paskatīties uz tiem no dažādiem leņķiem, taču tie nebūs saistīti ar šīs pasaules reālajām lietām, tie būs mākslīgā intelekta iztēles augļi, kopumā futūristiska noskaņa.

Vai viedtālruņa modelim būs nozīme, lai aplūkotu šos objektus?

Jā, jo jaunāks un jaudīgāks viedtālrunis, jo kvalitatīvāks būs attēls un reālistiskāka pieredze. Turklāt, izmantojot aplikāciju, būs iespēja arī uzņemt fotogrāfijas un veidot video. Tātad izmantot AR dimensiju sava satura veidošanai.

Kurp vispār virzās papildinātā realitāte? Kā tā varētu ietekmēt mūsu ikdienu nākotnē?

Noteikti AR arvien vairāk tiks izmantota medicīnā, transporta jomā, sportā, arī izklaidē, reklāmā. Piemēram, ja nākotnē tiktu radītas tiešām kvalitatīvas AR brilles, tad cilvēks, ejot pa ielu, varētu redzēt ne vien reklāmas uz plakātiem, LED ekrānos utt., bet arī uz ēku fasādēm (bez brillēm raugoties, tās būtu parastas fasādes) vai debesīs, vai, piemēram, mēs varētu aprīkot savu māju ar pasaulē zināmu mākslinieku gleznām, skulptūrām, kas būtu redzamas tikai caur AR brillēm. Arī skolās, izglītības sistēmā skolēni varētu daudz ātrāk un interesantāk apgūt fiziku, ķīmiju, bioloģiju, anatomiju, izmantojot AR. Arī simulācijas sistēmas, kas saistītas ar transportlīdzekļu vai, piemēram, dronu vadīšanu, – tā visa ir AR iespējamā attīstība.

Kas jāstudē, lai darbotos šajā jomā? Ko tu pats esi studējis?

Esmu studējis uzņēmējdarbību un vadību. Varētu likties, ka obligāti jāstudē IT jomā. Protams, domu gājiens ir pareizs, taču mūsdienās formālās izglītības nozīme arvien samazinās. Ja man būtu jāizvēlas starp programmētāju, kam ir augstskolas diploms, taču nav ne patiesas motivācijas, ne degsmes programmēt un, galvenais, pilnveidoties, tad es varu pārliecināti apgalvot, ka drīzāk darbā pieņemšu radošu un entuziasma pilnu jaunieti, kas savas zināšanas ieguvis pašmācības ceļā un turpina to darīt, skatoties YouTube un citas vietnes. 2021.gadā studentu programmēšanas sacensībās, nopietnā studentu konkurencē, uzvarēja skolēni. Tas, manuprāt, lieliski parāda to, ka entuziasms nereti pārspēj formālo izglītību.