Sanākušos jubilejas viesus, kuru vidū bija gan mūziķi, gan uzņēmēji un politiķi, sagaidīja "Radio SWH" valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics. Pēc kora "Balsis" apsveikuma dziedājuma, kuru diriģēja Ints Teterovskis, Šipkēvics uz skatuves uzkāpa, turot rokās ļoti dārgu pagātnes relikviju: “Kad mācījos Liepājas 1. vidusskolas 4. klasē, es atradu dienasgrāmatā vairākas piezīmes: “Jānis Šipkēvics stundas laikā klausās radio.” Tas bija šis tranzistors “Selga”, kuru es vienkārši pieliku pie auss un, tā kā man nebija austiņu, ielīdu iekšā solā, tur, kur ir jābūt portfelim un grāmatai, un klausījos ziņas, sporta ziņas un mūziku. Tā es noturējos ļoti ilgi – līdz Atmodai, kā partizāns. Īstenībā mani pieķēra tikai tad, kad mans solabiedrs saslima un viņš vairs nevarēja ar kāju man piesist, lai es varētu laikā izlīst no sola laukā. Es nenojautu, ka šis mazais plastmasas “Selgas” izstrādājums, kuram vēl arvien virsū ir trīs burti “RRR”, spēlēs tik milzīgu lomu manā dzīvē. Un es par to viņam varu pateikties!”

Kā jau citās nozīmīgās jubilejas reizēs, arī šajā vakarā par viesu labsajūtu rūpējās mūziķi. Šoreiz - grupa "Very Cool People" un soliste Paula Saija. Protams, neiztikt arī bez mielasta. Tādēļ, iedvesmu gūstot uzkodu dažādībā, gan no kādreizējām, gan esošajām "Radio SWH" ētera personībām TVNET vēlējās uzzināt, ar kādu ēdienu viņiem asociējas šodienas jubilārs. 

Andris Freidenfelds jeb Fredis: Es domāju, ka tas varētu būt plovs. Tā kā mana virzība kulinārajā pasaulē ir uz veģetāro un vegāno pusi, tas būtu veģetārais plovs. Ļoti svarīga plova sastāvdaļa ir burkāns. Un burkāni, kā mēs zinām, ir oranži, tā ka tas ļoti piestāv “Radio SWH” krāsai. Vēl viena īsta plova sastāvdaļa ir rozīnes. Tātad – arī kāda rozīnīte ir vajadzīga. Protams, arī rīsi – kas notur to pamatu. Un, visbeidzot, vajag taču visādas specijas – galvenokārt piparus!

Artis Dvarionas: Man patīk teikt “rosols”, bet pareizi laikam ir “rasols”. Tas man šķiet visatbilstošākais ēdiens, jo “Radio SWH” programma vēsturiski ir bijusi ļoti krāsaina un dažāda, visādi cilvēki tajā ir piedalījušies, pat Lauris Reiniks ir bijis ēterā! Beigu beigās visa raidstaciju saime, “SWH Rock” un “Spin FM” jauniešiem – tas viss ir viens rasols, garšīgs, vienmēr ar svaigiem produktiem un garšos labi arī nākamajā rītā!

Anatolijs Kreipāns: Tas varētu būt kaut kāds kokteilis no visvisurienes. Jo kaut kas vienveidīgs un apnicīgs tas noteikti nav. Varētu būt gan ungāru gulašs, varētu būt arī kaut kas no Lietuvas un Latvijas virtuves, kaut kas no Dienvidamerikas... Darbs radio man nozīmē šo daudzveidību – es tuvplānā ar radio iepazinos, tikai pateicoties “Radio SWH”, jo pirms tam daudzus gadus biju tikai rakstošais žurnālists, tad nāca klāt televīzija, un pēc tam arī “SWH”!

Arturs Krūzkops: Man “Radio SWH” laikam asociējas ar picām. Tas ir asorti princips, kaut kas ļoti dažāds, kurā tu vari izvēlēties sev gardāko un tīkamāko garnējumu. No rīta vienu, pusdienā kaut ko citu, pēcpusdienā un vakarā – atkal pavisam kaut ko citu. Un mīkla, kas to visu satur kopā, tāpat kā jebkuram radio – tie ir klausītāji. Tas ir fenomens – 2023. gadā cilvēki klausās radio! Kāda suņa pēc?! Ir taču spotifajs un tā tālāk, klausies, ko tu gribi! Bet nē – viņi raksta tev uz radio: “Klausies, Arča, uzliec šito dziesmu!” Tas man tiešām ir nesaprotami. Tā ka liels paldies klausītājiem, jūs tiešām esat mīkla tai mūsu lielajai picai!

Sanda Dejus: Tā kā mēs esam ļoti kulturāls radio, gribētos teikt, ka tas ir kaut kas tāds pamatīgs un vēsturisks, kā dzīru galds filmā “Pūt, vējiņi!”. Bet, zinot, ka filmēšanā tur viss bija sapuvis un aktieri tika knapi galā ar uzdevumu, jo bija karsts, tādēļ mēs no tā visa esam atstājuši tikai karstumu – esam karstasinīgi, tveicīgi, gatavi piedzīvojumiem un būt ārpus rāmjiem. Tajā pašā laikā uz galda servētu katram kaut ko pazīstamu un mīļu – gan meitām, gan mammām, gan vecmāmiņām. Tas būtu tāds kārtīgi izcepts speķa rausis. Tāds oranžīgi zeltains, un neviens gals nav sadedzis!

Inese Vaikule: Pirmā lieta, kas man ienāk prātā, ir “Red Hot Chilli Peppers”! Viens oranžs, spridzīgs un garšīgs pipariņš. Man liekas, ka mūsu radio ar to arī asociējas, ka tur vienmēr ir kaut kas negaidīts un enerģizējošs. Tas ir raksturīgs arī mūsu komandai. Esmu strādājusi ļoti dažādās darbavietās, taču šī ir vieta, kur es tiešām jūtos vislabāk. Mums ir brīnišķīga atmosfēra. Strādāju šeit jau desmit gadus, bet man nešķiet, ka tik ilgi, – vienmēr viss liekas itin kā no jauna. Droši vien tas ir tā jaunības maksimālisma un enerģijas dēļ.

Gustavs Terzens: Zviedru galds! Jo tur ir tik daudz kā, ko katrs pats vēlas. Šodien tāds radio vairs nevarētu tapt. Toreiz viņš tapa tikai tāpēc, ka bija tādi vēsturiskie apstākļi. Sākotnējais koncepts bija tik nepareizs no komerciālā un žurnālistikas viedokļa, ka viņš ar to bija unikāls, spontāns un autentisks, un tāds viņš tolaik bija vienīgais. Tā bija liela radošā un individuālā brīvība, un, pateicoties tai, “SWH” vienā brīdī kļuva par Tautas Radio.

Portāls TVNET pievienojas pārējiem sveicējiem un novēl "Radio SWH" ar katru gadu arvien plašāku klausītāju pulku!