Pasākumu atklāja papīrfabrikas saimnieks Edgars Ricevs, pavēstot, ka Līgatne pēc vairāk nekā astoņu gadu pārtraukuma ir atsākusi papīra ražošanu. Visi klātesošie varēja apskatīt akvareļu papīru, kas radīts vien pirms pāris dienām. Dienas garumā jauno papīru izmēģināja mākslinieki akvarelista Aleksandra Neberekutina vadībā, kuru darbu izstāde bija apskatāma festivāla noslēgumā.

Festivālā ikviens varēja radoši darboties vairāk nekā 20 dažādās ar mākslu, mūziku, dabu un pašizaugsmi saistītās darbnīcās:

mandalu zīmēšana, stikla apgleznošana, joga un meditācija, skaņu terapija ar gongiem, papīra liešana, auduma krāsošana, šūšana, gleznošana, dziedāšana, mūzikas instrumentu spēlēšana, dejošana. Dienas garumā noritēja sarunas un diskusijas par kopienu veidošanu un spēju katram iekļauties tajās, par dzīvošanu tīrā vidē un prasmi izmantot lietas atkārtoti, par drosmi ļauties un spēju iziet ārpus komforta zonas, par dzīvi Līgatnē - kā attīstīties, taču vienlaikus saglabāt autentiskumu.

Muzikālos ceļojumos aizveda Uģis Prauliņš, Anete Stuce, Egons Kronbergs un Gints Smukais, savukārt pasākums tika noslēgts ar meditatīvu koncertu uz pussalas Līgatnes upē.

Pasākumu bagātināja arī vairāk kā 70 mājražotāju un zemnieku tirgus, šefpavāra Ērika Dreibanta rīkotās "Garā galda svinības", kas vienu no papīrfabrikas telpām pārvērta vienas dienas restorānā, ekskursijas administrācijas ēkā un bijušo strādnieku dzīvoklī, izglābto grāmatu bibliotēka un vēl daudzas citas harmoniskas aktivitātes.

Edgars Ricevs, Līgatnes papīrfabrikas saimnieks: "Rīkojot šo festivālu, vēlējāmies aicināt sabiedrību pāriet no ikdienas sasteigtā ritma uz rāmāku dzīvošanu, pievēršoties harmoniskam dzīvesveidam. Tāpēc katra festivālā iekļautā aktivitāte aicināja uz mierpilnu būšanu, radošu izpaušanos, iedvesmu uz drosmīgu rīcību un spēju būt šeit un tagad.

Vislielākais prieks un gandarījums, protams, bija atklāt pasākumu, parādot jauno akvareļu papīru, ko radījām vien pirms pāris dienām. Pie papīra līnijas atjaunošanas strādājām vairāk nekā gadu. Šobrīd, kamēr vēl notiek papīra izstrādes pilnveidošana, tas tiek radīts ar rokām. Taču drīzumā tas tiks ražots rūpnieciski, lai jau tuvākajā nākotnē to eksportētu pa visu pasauli un gūtos līdzekļus varētu ieguldīt papīrfabrikas attīstībā."

Līgatnes papīrfabrika savulaik bija visvecākais rūpniecības uzņēmums Latvijā, kas darbojies gandrīz bez pārtraukuma. No 1815. līdz pat 2014. gadam Līgatnes papīrfabrikā notika papīra ražošana – sākotnēji ar rokām, vēlāk rūpnieciski. Papīrfabrikai apkārt strauji sāka veidoties papīrfabrikas ciemats, lai nodrošinātu darbiniekiem vislabākos apstākļus – skola, kultūras nams, dzīvokļi, dzemdību nams, ambulance. Tas viss apskatāms joprojām, tāpēc Līgatne kā magnēts pievelk gan dabas, gan kultūrvēsturiskā mantojuma dēļ. 2014. gadā papīrfabrika tika slēgta, taču jau 2022. gadā to iegādājās Edgars Ricevs ar ieceri atsākt papīra ražošanu un attīstīt papīrfabriku kā vidi dzīvošanai, radošai darbībai un tūrismam.